Vassula, nespēcīgā radībiņa, vai zini, cik daudz ērkšķu tu esi izrāvusi no Manas Sirds?

pietiekami daudz, lai Es spētu atpūsties, pietiekami daudz, Mans bērns; Es tevi radīju arī tāpēc, lai tu Man piedāvātu atpūtu; pat zinot, ka tu esi tikai pelni un putekļi, Es tevī esmu vēlējies rast dziļu atpūtu un mierinājumu, pieņem Mani, paņem Manu Krustu uz sevis, tagad esi Man pateicīga;

bērniņ, palūkojies uz Manām Lūpām un uzmanīgi ieklausies Manī: tici, galvenais – tici Man un uzticies Man; Es ļoti labi apzinos un pazīstu Tavu neizsakāmo vājumu, Es zinu, ka bez Manis tu nespētu pakustināt pat mazo pirkstiņu, bet tieši tādēļ Es esmu tevi izvēlējies; Es izvēlējos vājumu, lai atklātu pasaulei Savu Spēku, Es tevi esmu izvēlējies īpaša iemesla dēļ; uzticies Man un smelies savu spēku Manī;

Es tev atgādināšu, cik ļoti ļaunais gars tevi ienīst; šodien tu sajuti uz sevis viņa spīles; tiešām, ja vien Es būtu atļāvis, viņš tevi saplosītu gabalos, bet tu esi zem Manas dievišķās Aizsardzības; Sātans katru mirkli domā, kā uzbrukt tev un visām pārējām Manis izvēlētajām dvēselēm; savas nabadzības dēļ, Mana vārgā radībiņa, tu valdziņu pēc valdziņa noārdi Sātana pinumus un ieceres; uzzinājis, ka esi Manis izvēlētā, viņš tevi nodēvēja par tārpu, jā, esi tārpiņš, kurš pamazām no iekšienes saēd un noposta viņa nodomus; redzi? Savam Darbam Es varu lietot arī tārpiņus ... jā, ēd kā tārpiņš viņa veidotos rakstus un musturus; Es tev esmu atļāvis izjust viņa ienaidu, Sātans tevi ienīst, jo Tēvs tevi mīl, tāpēc, ka tu mīli Mani, un tas viņu satracina līdz ārprātam;

svētīgs cilvēks, kurš nepazaudē ticību Man; iepriecini Manu dvēseli un, paliekot niecība, piepildi Mani ar prieku;