|
1990. gada 3. septembris
(Šodien sastapos ar kādu priesteri. Viņš piederēja kādam ordenim, un es spēju atpazīt, kādam būtu jāizskatās šī priestera tērpam. Kad viņš atvēra durvis, es biju ļoti pārsteigta, jo man šķita, ka viņš ir apvilcis masku balles tērpu! Viņš bija tērpies garā, gaiši violetā satīnam līdzīgā tērpā ar garām un platām piedurknēm. Piedurkņu iekšpuse bija gaišā olīvu krāsā, bet ap gurniem viņš bija apsējis smalku, zeltaini sudrabotu jostu. Ap kaklu pamanīju smalku zelta ķēdīti, bet nekur neredzēju krusta zīmi. Viņš izskatījās pēc senlaiku ķēniņa! Sākumā iedomājos, ka tas ir kāds īpašs tērps, kuram ir jāpasvītro viņa statuss. Pēc tam, kad viņš ar mani apsveicinājās, es palūkojos viņa sejā un aizmirsu par dīvaino ietērpu. Ar mani kopā bija vēl kāds šī paša ordeņa priesteris, kurš nereaģēja uz sava brāļa tērpu, tādēļ es padomāju, ka viss laikam ir kārtībā, un aizejot par to vairs īpaši nedomāju. Tikai vēlāk atcerējos, ko Kungs bija sacījis kādā no Saviem pagājušās nedēļas vēstījumiem: „Es, Kungs, došu tev vīziju par tiem, kuri seko zvēram.” Pēc tam Kungs sacīja, ka tie, kuri Viņa Baznīcā seko zvēram, ģērbjas līdzīgi augstajiem priesteriem un slēpjas aiz zelta un sudraba maskas. Tie pievils daudzus, pat izredzētos… Šajā pēcpusdienā es nesastapu priesteri, bet gan kādu, kurš bija ģērbies izsmalcinātās ķēniņu drānās…)
Vassula, Es tev apsolīju, ka ar pirkstu norādīšu uz Manā Miesā sadurtajiem ērkšķiem; 2 tiem, kuri tā rīkojas, ir jātiek izraidītiem no kopienas; (1 Kor 5, 2)
2 Es atvēru Bībeli, lai saņemtu pravietojumu.
|
Saraksts pēc alfabēta 
