vai neesi pamanījusi, ka Mana Sirds pukst mīlestībā arī uz tiem, kas no Manis atkrituši? vai neesi dzirdējusi Manas Mīlestības Nopūtas? vai neesi saklausījusi Mīlestības Melodiju, kuru esmu sacerējis visai manai radībai? nāciet pie Manis un ļaujiet Man ieraudzīt jūsu rokas, kas stiepjas pretim Manai Svētnīcai; pielūdziet Mani un svētījiet Mani dienu un nakti, nakti un dienu;

svētītā, Es tev pajautāšu tikai vienu jautājumu, saki Man, vai mīli Mani no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli un ar visu savu prātu?

tādā gadījumā Es tevī iedegšu uguni…

vienmēr atzīsti savas kļūdas, bet Es tev palīdzēšu tās pārvarēt; nāc – tu esi Mans īpašums, tu piederi Man; tu esi Mana savas nabadzības un grēcīguma dēļ, un nožēlojamība Mani valdzina; Es tevī atdzīvināšu spēku un došu tev drosmi, bagātīgi izlejot pār tevi savas smaržas un visdārgāko vīraku; nekad nepadodies, Mans bērns; nekad neatsaki Man vietu savā sirdī, Mani pievelk nabadzība, Es meklēju nabadzību un nožēlojamību; Es tevi esmu atvedis pie Sevis, tādēļ Mana Uguns pārņem tevi visu to acu priekšā, kuri noraugās tevī; Es caur tevi atklāju Savu bezgalīgo Žēlsirdību visai cilvēcei, lai katrs ierauga un atzīst, ka Es esmu Mīlestības Dievs, Es esmu visu pārņemoša Uguns;

Es esmu svētījis Savu īpašumu… – tava vaļsirdība Mani iepriecina… – paklausies: nabagu Es pieceļu no putekļiem, Es paceļu grēciniekus un ievedu tos Savā Vissvētākajā Sirdī; pēc tam Es viņus parādu Saviem eņģeļiem, mācu tiem Savus ceļus un kļūstu par viņu Skolotāju, un viņi – par Maniem skolniekiem; Es tiem piedodu viņu grēkus, un tie izkūst kā salna pirmajos saules staros; tad Es šīs dvēseles novēlu svētajiem, piekodinot tiem būt nomodā un lūgties par šīm dvēselēm, Es tās piepildu ar Savu Sapratnes Garu, lai tās varētu uztvert Patiesību un sasniegtu dziļāku Manu Zināšanu izpratni;

jā, jūs esat;

vai viņi ir nožēlojuši savus grēkus?

bērniņ, pat tad, ja Es atvērtu to acis, viņi Mani neieraudzītu! tie Mani neredzētu, jo viņus ir ieskāvusi tumsa – kā gan lai viņi Mani redzētu, kaut arī Es visu laiku esmu tiem līdzās; viņu pašu tumsība padara viņus aklus…

tad nu, meitiņ, runā un nebīsties no viņiem, nebaidies viņiem teikt Patiesību un neļauj kādam tevi apklusināt; Es esmu ar tevi, Mans bērniņ, Manu meitiņ; nē, neklusē, strādā kopā ar savu Dievu, Es esmu tevi izvēlējis un izaudzinājis šai īpašajai sūtībai; kā jauneklis apprecas ar jaunavu, Es tev esmu dāvājis Savu Sirdi un lūdzis tavējo; Es, Jēzus, esmu tevi izaudzinājis un salaulājies ar tevi; tāpat kā līgavainis priecājas par savu līgavu, tā Es priecājos par tavu nabadzību un vājumu; Es esmu tev sekojis, kā mīlētājs seko savai iemīļotajai; Es meklēju tevi visās malās, cenzdamies izprast, ar kādiem līdzekļiem Es varētu tevi darīt par Savējo, un tagad, kad piederi Man, Es tevi sargāšu;

nabadzīgie un vienkāršie vienmēr ir slavējuši Manu Vārdu, un tā tas būs vienmēr;

tieši tāpēc Es pateicos Tēvam, ka Viņš Gudrību ir apslēpis no gudrajiem un prātīgajiem, bet atklājis to bērniem un vismazākajiem; svētīgi esat jūs, nabadzīgie un nožēlojamie, jo jums pieder Dieva Valstība; bēdas jums, kam jau tagad ir visa papilnam, jo jūs jutīsieties izsalkuši; svētīgi jūs esat, ja cilvēki jūs vajā un dažādi jūs apmelo Mana Vārda dēļ; priecājieties un līksmojiet, jo jūsu alga būs liela Debesīs; tāpat viņi ir vajājuši praviešus, kuri bijuši pirms jums;

nepagursti, meitiņ, veic to darbu, kuru Es esmu tev uzticējis; atdarini Mani, savu Kungu, un seko Man, ne mirkli nešauboties; Es tevi darīšu pazemīgāku; paliec vāja un nabadzīga, pakļāvīga un paklausīga; esi patīkama Manās Acīs;

mīli Mani un svētī Mani;