Es esmu; Vassula, miers lai ir ar tevi; ļauj Man rīt sadzirdēt tavu soļu troksni Manā Namā – Es tevi nepacietīgi gaidīšu; … vai tu šo mirkli, kad mēs būsim savienoti, gaidi tikpat nepacietīgi kā Es? Vassula,3 … ļauj Man to uzrakstīt, ka Es tevi mīlu; vai tu joprojām esi gatava Man atbildēt?

bet Es tur esmu un ieklausos tavā sirdī; runā ar Mani… nāc, ieklausies: pieņemsim, ka dodies pie kādas draudzenes, kura ļoti dedzīgi ilgojas tevi satikt… vai, šajā gadījumā, sastopoties ar viņu, tu saglabāsi distanci un stīvumu attiecībās, vai arī steigsies viņai pretim, silti apsveicināsies un noskūpstīsi viņu? vai pēc tam jūs neapsēdīsieties un neuzsāksiet sarunu? vai tev šķiet, ka šādā situācijā jūs sēdēsiet klusuciešot? protams, ka jūs sarunāsieties! Es vēlos, lai tieši tādā pašā veidā tu izturies pret Mani, kad apciemo Mani Manā Namā; Es vēlos, lai tava sirds priecājas ik reizes, sastopoties ar Mani, Es vēlos, lai tava sirds sarunājas ar Mani, savu Dievu, lūgšanā; Mana Auss nolieksies pie tavām lūpām, un katru vārdu Es uzņemšu kā medus lāses;

meitiņ, tad pienāk Mans lielais brīdis, pēc kura esmu tik ļoti ilgojies, mirklis, kurā Es pats Sevi Golgātas kalnā esmu atdevis tev, – Mana Svētā Upura stunda, tavas izpirkšanas Svētā stunda … šai svētajā mirklī Es pilnībā vienojos ar tevi; Es jūs abas1 gaidīšu, kad nāksiet ēst un dzert Mani; Es tevi svētīju, Manu bērniņ; nenoraidi šos mīlestības mirkļus, Svētās Vienotības (Komūnijas) brīžus;

miers lai ir ar tevi, maziņā; esi Man patīkama un atpazīsti Mani; ikviens no šiem mirkļiem, kad tu esi kopā ar Mani, sniedz Man lielu prieku; tie atgādina ilgi gaidīto lietu, kurš veldzē izkaltušo zemi; Es priecājos tevi dzirdēt;2 … ņem un lasi, ko esmu tev devis; pasaki Man, vai tu esi laimīga, neskatoties uz visiem pārbaudījumiem?

ziediņ, ja kāds izrauj tavu ziedlapiņu, Es izdaru visu, lai tās vietā rastos jauna; Es stiprinu tavu stublāju ar Savu Gaismu; ja vien tu zinātu, cik ļoti Es tevi sargāju un rūpējos par tevi… nogurumā atbalsties pret Mani, Es tev dāvāšu atpūtu; nāc;

ΙΧΘΥΣ

 

mīļotie bērni, miers lai ir ar jums; Mana Sirds dzied aiz prieka, redzot jūs vienotus Manā Mīlestībā; jūsu lūgšanas Manās Ausīs atskan kā mūzika; nāciet pie Manis, un Es piepildīšu jūsu garu ar Savējo; mīļotie, nāciet pie Manis, kādi esat, un Es pacelšu jūs, lai darītu svētus;

šodien Mans Krusts aicina uz Svētumu, Mana Balss atskan visos četros zemes stūros, lai jums visiem atgādinātu, ka Es esmu Svēts un arī jums jādzīvo svēti;

ak, paaudze... vai tad Es nezinu, cik vāja tu esi? jūsu laikmets ir radījis Man netīkamus tēlus, kuri nesaskan ar Manu Prātu; šajā jūsu pašu radītajā Bābelē Es atklāju, ka lielākā daļa Manu radījumu atrodas ieslodzījumā, jā, viņi ir ļaunuma varā, un šis ļaunums viņus pilda ar bezdievību, racionālismu un netaisnību… vai jums šķiet, ka Es to visu neredzu? Manas Ausis ir aizsnieguši svēto lūgumi; patiesi Es jums saku: pašreiz Es esmu kā uz Uguns un vairs nevēlos gaidīt… Es jūs vairs neatstāšu tumsībā, Es atgriezīšos pie jums, un pasaule pavisam drīz ieraudzīs Mani; patiešām, Mīlestība nonāks pār jums un dzīvos jūsu vidū;

tomēr, pirms jūsu koku staltajiem stumbriem un cēlajiem zariem izplaukst pumpuri un sazaļo bieza lapotne, pirms tajos atlido putni novīt savas ligzdas, pirms Es pār jūsu izkaltušo zemi lieku izplūst upēm, – Es sūtīšu no Debesīm Savas šķīstījošā Uguns stabus, esmu nolēmis jūs visus šķīstīt; gals būs dienām, kad mirušie līksmojās mirušo klātbūtnē … pēc šķīstīšanas jūs visi runāsiet vienā valodā, Manā valodā, kuru sauc MĪLESTĪBA, DIEVIŠĶĀ MĪLESTĪBA;

Es esmu nolēmis iznīcināt jebkādu ļaunumu un samaitātību; tādēļ šajās dienās pār sauli, mēnesi un zvaigznēm tiks pārmests Mans plīvurs; sauli Es pārklāšu ar tumšiem mākoņiem, un arī mēness vairs nedos nekādu gaismu; Es debesīs virs jums apdzēsīšu ikvienu spīdekli un jūsu valstis apklāšu ar tumsu, un Bābele vairs nevarēs būt grēka piedzīvotāja; tad viņa pieņems Manu Mīlestības Likumu, jo tajās dienās Es viņas atkritējus ielikšu ugunī; ja jūsu laikmetam nav izdevies novērtēt Manu bezgalīgo Mīlestību, ja tas ir apgānījis Manu Svēto Vārdu, tad tas ir noticis lielās atkrišanas dēļ, kas pārņēmusi Manas Svētnīcas būtību;

šodien, paaudze, Mans žēlastības Gars nāk jums palīgā daudz lielākā mērā nekā jebkad agrāk: vai redzat? Ikvienā zemes stūrī Es uzceļu jaunus altārus, lai svētdarītu jūsu zemes un svētdarītu jūs pašus; Žēlastībā Es esmu nolēmis jūs uzcelt un darīt jūs par dzīviem altāriem, kuri nes tālāk Manu Uguni, jo jūsos mājos Mana Svētuma Gars; jūsos dzīvos šis vienīgais, netveramais, neaptraipītais un šķīstais Gars, un tad Es jūs sūtīšu pa visu pasauli sludināt Manu Bezgalīgo Mīlestību, un Es apsolu jums, kas Mani mīlat, ka šajās tumsības dienās, kuras nolaidīsies pār visu pasauli, Es jūs pasargāšu, ieslēdzot Savas Vissvētākās Sirds dzīlēs; Es būšu ar jums;

bēdas visiem tiem, kuri samīda un posta Manus altārus! bēdas tiem, kuri nogalina Manus praviešus! bēdas šīm dvēselēm! bēdas tiem, kuri seko melnajam zvēram! bēdas tiem, kuri noraida Manus brīdinājumus, tos nicina un neņem vērā! tumsības dienās viņi sauks pēc Manas palīdzības, bet Es viņiem neatbildēšu… Manas piecas Brūces ir plaši atvērtas, un no tām straumēm līst Asinis… paaudze, nožēlo savus grēkus un atgriezies… apdomā divreiz, pirms atver savu muti un runā …

meklējiet Mani no visas savas sirds un ne ar prātu; sekojiet Man, savam Dievam, un centieties Man līdzināties; pirms runājat, uzdodiet sev jautājumu: „Ko Kristus būtu sacījis šajā situācijā?” vai arī: „Ko Kristus šādā situācijā būtu darījis?”; divreiz apdomājiet, pirms atverat savas lūpas, neļaujiet savai mutei jūs pazudināt; neļaujiet savam garam jūs maldināt; kļūstiet līdzīgi Man un esiet Mana Tēla nevainojams atspulgs;

pat ja nespējat lūgties, kā vajadzētu, Mans Gars jūsos lūgsies; Es nekad jūs neatstāju… pat ja jūs nenovērtējat Manu bezgalīgo Mīlestību, Sava Vissvētākā Vārda dēļ Es noliecos vēl zemāk jums pretī, lai paceltu jūs pie Sevis un Savā mīlestības pilnajā laipnībā piedotu jūsu grēkus; brīdī, kad jūs atverat savas lūpas, lai piesauktu Mani, Es steidzos pie jums un pieglaužu Ausi pie jūsu lūpām; katrs jūsu izdvests vārds mierina Manu Sirdi un iepriecina Mani;

atgriezieties pie Manis no visas sirds un ļaujiet savām lūgšanām pacelties pie Manis, jo „ne jau tie, kas saka uz Mani „Kungs, Kungs!” ieies Debesu Valstībā, bet gan tie, kuri dara Mana Debesu Tēva gribu”;1 tādēļ runājiet mīlestībā, un Es jūs sadzirdēšu, dodiet aiz mīlestības, un Es jūs atzīšu, lūdzieties ar mīlestību, un jums atvērsies Manas Valstības durvis; it visu, ko darāt, dariet ar mīlestību, lai Es par jums varētu teikt: „jūs piederat Man, jūs esat Mana sēkla, nāciet pie sava Tēva!” Es esmu Mīlestība, tāpēc ikviens, kurš dzīvo mīlestībā, dzīvo Manī, un Es dzīvoju viņā; dariet Mana Debesu Tēva Gribu, un jūs iemantosiet Manu Valstību;

nekad neaizmirstiet, ka Dzīvības Koka sakne ir Mīlestība; Mani bērniņi, lūdzieties vairāk no sirds un paļaujieties, ka Mana Auss ir pie jūsu lūpām; Es svētīju ikvienu no jums, Es svētīju ikvienu jūsu soli; Mīlestība jūs mīl; nekad neaizmirstiet par Manu Klātbūtni; Es atstāju uz jūsu pierēm Savas Mīlestības Nopūtu; esiet vienoti;

ΙΧΘΥΣ

cilvēki ir degradējušies… ja vien viņi atteiktos no sava neprāta… lūdzies, meitiņ, pat tavā pagrimuma stāvoklī nekad neatmet lūgšanu; Es tevi mīlu un raudu par tavu notrulināšanos…

---