1989. gada 19. decembris
Ak Svētais Patiesības Gars! Neļauj manai dvēselei padoties apjukumam. Tu esi mans dievišķais Skolotājs, Tu līdz šim esi mani mācījis ar Gudrību. Esmu šeit, lai ieklausītos Tevī, mans Kungs un mans Skolotāj!
maziņā, pienākot pārbaudījumiem, nesadumpojies, necenties sniegt savu viedokli; no tevis ir jāizplūst vienīgi Manam Mieram, Kunga Mieram; debatēs izteiktas nepārdomātas atbildes var kļūt par nelabojamu kļūdu; ņem to, ko esmu tev dāvājis no Savas Sirds – ne vairāk, un ne mazāk; ņem to, ko esmu tev devis; vai tagad tu Mani saproti?
Jā, Mans Kungs! Pasaki man vēlreiz, kas Tu esi.
tad uzklausi Mani; runāju Es, Jēzus Kristus, Dieva Mīļotais Dēls, Vārds, Kurš tapa miesa un mājoja jūsu vidū; 1 ziediņ, esi drosmīga, atdusies Manā Sirdī un ieklausies Manos sirdspukstos – kā dūja, ko redzēji vīzijā; Es jūs visus neprātīgi mīlu; tagad tu Mani, Visuvaldītāju, pazīsti labāk; Es esmu tavs Audzinātājs un Es tevi uzturēšu ticībā, ticībā un vēlreiz ticībā; Es mīlu tevi un vēlos tevi audzināt un izglītot ticībā; tev vienmēr būs žēlastība sazināties ar Mani; lai Mani sadzirdētu, tev ir jāspēj nostāties Manā priekšā, atmest visas liekās domas un kontemplācijā uzlūkot Mani, pieminot Manu Klātbūtni; Es tev atņemu spēju kontrolēt tavu roku, pieņem to, jo tas ir no Manis; Man patīk, ka notiek tieši tā, – vai neesi pamanījusi, ka viss, ko tu esi apguvusi, ir nācis no Manis? Es šādā veidā vadīšu tevi līdz galam; priecājies, skolniecīt!
Tu man atņem spēju runāt, mans Dievs…
esi laimīga, jo tu neesi pelnījusi nevienu no šīm žēlastībām; nāc, Mīlestība tevi mīl;
1 Izklausījās, ka Jēzus to stāsta kādam, kas par visām šīm lietām dzird pirmo reizi.
|