Mana Vassula, esi stipra; Mana Vissvētākā Sirds ir tavs Cietoksnis; nāc, Manu bērniņ, un paslēpies Tās dzīlēs; Mana Roka ir tevi atbrīvojusi, un Mīlestība tevi mīl; tu redzi, Mans bērns, ka šie cilvēki nerunā Manā valodā, Manas Mīlestības valoda nekad nav viņus pārņēmusi; tu tagad skaidri saproti, ka ikviens, kuru esmu pacēlis pie Savas Sirds, runā Manā valodā, cenšas dzīvot Manā tuvumā un ir pilnībā nodevies Man, ir pakļauts ļaunā uzbrukumiem; Es runāju Mīlestības valodā, bet viņi to nav sapratuši; ja viņi tevi dēvē par ķeceri1, tad apvaino ķecerībā arī Mani un Manu Valstību, kura ir pamatota Mīlestībā; par šiem kalpotājiem ir daudz jālūdzas un jāpienes upuri;

ikviena dvēsele, kas nosoda Manu Vēstījumu, Tiesas dienā nostāsies Mana Vaiga priekšā un tai būs jāatskaitās par padarīto, un, tici Man, Es tiesāšu viņus bargi; tomēr atceries, ka, neskatoties uz visu, Es vienmēr esmu tavā tuvumā – domā par to pastāvīgi, Mana Vassula; tagad nāc, lūgsimies:

„Tēvs, Tu piecēli manu dvēseli no tumsības un paslēpi Mani Savu Spārnu ēnā, es Tevi lūdzu – apžēlojies par mani. Pacel mani ikreiz, kad baidos, dāvā man Savu Mieru un Mīlestību, nostiprini manī lielāku ticību, lai es arvien no jauna spētu pagodināt Tavu Svēto Vārdu. Āmen.”

Mīlestība ir tev līdzās; Es pazīstu Savējos, un Manējie pazīst Mani, bet Es atņemšu redzi redzīgajiem un došu redzi aklajiem;

nāc, esi Mans vīraks un esi Man patīkama, nekad neko Man neatsakot; Gudrība tevi mācīs, nāc;

Kungs, mēs, mums?

jā, mēs, mums, Mana mīļotā;

 

meitiņ, tu esi Mans acuraugs; neatļauj nevienam tevi pievilt, iedvešot kādas citas domas; tavs vājums Mani mūžam valdzina, tavs spēju trūkums Man atgādina Manus pirmos mācekļus, kuri nemitīgi bija atkarīgi no Manis un Manas Gudrības; meitiņ, slavē Mani un tveries pie Manis – Es esmu Dzīvība;

Mana Vassula, paklausība Man, tavam Dievam, ir svarīgāka par paklausību cilvēkiem; pārdomā šos vārdus;

Kungs, man šodien ir ļoti grūti sakoncentrēties.

pacel savu dvēseli pie Manis, nedomājot par to, kas tev ir apkārt; nostājies Manā priekšā un sajūti Manu Klātbūtni; ļauj savai dvēselei no meditācijas pacelties kontemplācijā un klusumā tuvoties Man, savam Dievam; nāc pie Manis kontemplācijas pilnā pielūgsmē; tagad lūdzies Rožukroni;

Es un Mana Svētā Māte – mēs klausāmies;

Es augšāmcēlos; vai mēs lūgsimies? Es palīdzēšu tev pārdomāt, nāc;

centies nezaudēt spēju koncentrēties; lūdzies otro noslēpumu, pārdomājot Manu uzkāpšanu pie Tēva, mīļotā, lūdzies, āmen …

tagad ienāc un pārdomā trešo noslēpumu, kurā Mans Gars nonāk kā Uguns mēles; lūdzies par Vasarsvētku atnākšanu, jo jau tagad tava paaudze izjūt pirmās dzemdību sāpes; nakts ir gandrīz galā, un atmirdz pirmie rīta blāzmas stari; ļaunais, kurš bez grūtībām klaiņoja pa nakti, pienākot dienai, bēgs; jā, patiešām – Mans Žēlastības Gars izliesies pār visu cilvēci, un Es pats pabarošu jūsu paaudzi, Es pats to mācīšu un vadīšu, un ikvienā ielas stūrī jūs sastapsiet Manus Debesu eņģeļus un svētos; Es izbēršu pār jums Savu Maizi – priecājieties un līksmojiet! Es, Kungs, esmu pasaules Gaisma, un tie, kam ir ausis, lai dzird; esiet drosmīgi, jo tuvojas gaisma;

nāc, tagad pārdomāsim ceturto noslēpumu – Manas Mīļotās Mātes Debesīs uzņemšanu; esi svētīta un pārdomā …

tagad ienāc piektajā noslēpumā, kurā Es, Kungs, kronēju Savu Māti un nosaucu Viņu par Debesu Karalieni; meitiņ, Es vēlētos, lai tu īpašā veidā pārdomā šo godības noslēpumu; nāc, ikviena Manai Mātei izrādīta uzmanības izpausme iepriecina Manu Sirdi;

nāc un raksti, Es esmu tev līdzās; priecājies, dvēsele, paņem savu zīmuli un šo visu pārraksti;

---