1989. gada 7. novembris
Mans Jēzu?
Es esmu; miers lai ir ar tevi; pieņem Mani veidā, kādā esmu tevi mācījis to darīt; ziediņ, mīli Mani; uzņem Mani sevī un kļūsti par Manu atspulgu; tu esi Mans balodītis;
Mans Kungs, es nesaprotu, kādēļ šajos vārdos ir pareizrakstības kļūdas!2
Vassula, kļūdas ir tavējās, nevis Manas; Es tevi izvēlējos, jo tu esi nepilnīga un tev ir daudz vājību; Es, Dievs, izvēlos trauslus instrumentus, jo Mans spēks vislabāk izpaužas vājumā;
Un tomēr – to zinot, Tu man dod jaunus, man nezināmus vārdus.
Es tā daru, kad parādās šāda nepieciešamība; Es tev diktēju vēstījumus, un ir aplami ticēt, ka šis ir Mans rokraksts;
Tad kādēļ šis rokraksts atšķiras no manējā, Kungs?
Man patīk, ka tu raksti šādā veidā; Es izmantoju Savus instrumentus tādus, kādi tie ir, – ar visām viņu nepilnībām un vājībām, un Es tiem nodiktēju Savas Zināšanas un pabaroju viņus un arī pārējos ar Savu Vārdu; Es zinu, cik daudzi no viņiem šos vārdus, kuri daudzreiz ir simboliski, uztver burtiski, bet tas atspoguļo viņu vājumu, paklausību, bērnišķo ticību un vēlmi būt Man patīkamiem; svētīgs ir tas, kurš pastāv pārbaudījumos; 3
Manu bērniņ, nāc, atļauj Man tevi lietot pēc Savas labpatikas; neviens no taviem upuriem nav veltīgs; esi vienota ar Mani; Mīlestība tevi mīl;
2 Oriģinālvalodā. (Tulk. piez.)
|