|
1989. gada 17. oktobris
Mans Kungs?
Es esmu, neaizmirsti, Kurš tevi vada, ej vienā solī ar Mani; vienmēr lūdzies no sirds, un tas tev taps dots; no sirds nākošas lūgšanas Manās Ausīs skan kā mīļa melodija;
ΙΧΘΥΣ
1989. gada 22. oktobris
(Es pavadīju Rodas salā tikai nedēļu, bet cilvēkiem, kuri seko vēstījumiem, bija izdevies noorganizēt divas lūgšanu tikšanās ar vietējo katoļu un pareizticīgo priesteru piedalīšanos. Jāsaka, ka šīs negaidītās tikšanās bija iespējamas, pateicoties Nemitīgās Palīdzības Dievmātes, svētā Franciska, tēva Pio un svētā Bazila aizlūgumiem. Viena tikšanās notika svētā Franciska baznīcā, bet otra – Annalipsas grieķu pareizticīgo draudzē.)
Tēti, es izkliedzu Patiesību, kā Tu biji mani aicinājis darīt 30. septembra vēstījumā.
Manu bērniņ, nesamulsti, jo Es esmu Visaugstais, un Mans Vārds nonāk pār tevi no augšienes; Es nāku atdzīvināt Savu Baznīcu; vienmēr atceries: nekāds spēks, augstumi vai dziļumi nekad nespēs iznīcināt Manu Baznīcu; Es pats atjaunošu Savu Baznīcu; Mana Vassula, tu neesi nekas, tomēr Es spēju tevi lietot, aizēnojot tavu „es”, Mans Gars spēj tevī runāt un darboties; Manam Garam tevī nevajadzētu sastapt nekādus sāncenšus; tomēr nebīsties, – pat sastopot konkurentu, Es vienmēr parūpējos, lai tas tiktu iznīcināts;
ik dienas atdod sevi Manās Rokās; ilgojies darīt Manu Gribu, bet pārējo atstāj Manā ziņā;
|
Saraksts pēc alfabēta 
