mīļotā, paliec maziņa, lai tu bez pūlēm varētu paslēpties Manā Vissvētākajā Sirdī; Mīlestība tevi mīl; klausies un raksti:

miers lai ir ar jums visiem; Es esmu Miers, Es esmu Mīlestība; Savas bezgalīgās Žēlsirdības dēļ Es nāku pie tavas tautas un vēlos tajā iedēstīt Savu Vīna dārzu; Es vēlos, lai arī šī zeme nes daudz augļu un pabaro tavu mirstošo tautu; Mani dievišķie darbi izplatās visā pasaulē un tie visi ir labi, jo īstajā laikā apmierina ikvienu vajadzību; uzticamie bērni, ieklausieties Manā Balsī, Mani bērniņi, un uzziediet, kā puķes uzzied, kad atnāk pavasaris, uzņemiet sevī Manas Tīrās Gaismas starus un ziediet;

Es piepildu jūsu tautas tumsību ar svētībām, Es vēlos dziedināt jūsu nabaga dvēseles un dāvāt atpūtu nogurušajiem, tāpēc nāciet Manās izplestajās Rokās; Es esmu jūsu Pestītājs, Kurš aicina jūs atgriezties pie Manis; redziet, Mani bērni, kā vienaldzības gars ir pārklājis daudzas tautas, likdams tām ieslīgt dziļā mierā, no Augšienes Es skatos uz to visu ar dziļām sāpēm; šodien Es, Kungs, meklēju jūsu sirdis, jo Man ir vajadzīga mīlestība, Es vēlos, lai mīlestība atgrieztos…

nāciet, nāciet pie Manis sirds vienkāršībā, kā bērns ar lielu paļāvību tuvojas savam Tēvam; nāciet pie Manis, atklājot Man savas vājības un izstāstot Man savas problēmas; ļaujiet Debesu Tēvam jūs sadzirdēt …

Es esmu Mīlestība, Es esmu cildenās Mīlestības Avots; visi, kam slāpst pēc Mīlestības atgriešanās, nenoraidiet Manu lūgumu; atsakies no apkārt esošajiem kārdinājumiem, Mans bērns, un atsakies atbalstīt Sātanu; ja vien jūs zinātu, cik tuvu Es esmu un cik dedzīgi ilgojos pacelt katru dvēseli pie Sevis, un piepildīt jūs ar patieso Barību!

pūlieties saprast Mani, mēģiniet izprast Manu Gribu; neesiet šeit tikai tāpēc, lai apmierinātu savu ziņkāri; esiet šeit tāpēc, lai mācītos; paplašiniet savas sirdis, izbrīvējot tajās vietu tikai Man, atļaujiet Man jūsu sirdīs izveidot Sev Mājas; neslāpējiet Manu Garu ar netikumību, racionālismu, savtīgumu un citiem grēkiem, nenosmacējiet Mani, bet gan atļaujiet Manam Garam brīvi elpot jūsos;

paceliet acis uz Debesīm un, tāpat kā Es, klusumā pielūdziet Manu Tēvu;

lūdzieties no sirds… un Viņš jūs uzklausīs,

lūdzieties ar mīlestību… un Viņš jūs neatstums,

lūdzieties ar ticību… un Viņš nenoraidīs jūsu lūgumus…

visu, ko darāt, dariet aiz mīlestības un Mīlestības dēļ, un Es neklusēšu un neizlikšos nedzirdam jūsu saucienus, jo esmu Mīlestības un Labsirdības pilns;

Es esmu Labais Gans, kas akmeņainās kailatnēs meklē Savus jērus un avis; Es nāku jūs meklēt, sniegdams jums pretim Savu Vissvētāko Sirdi; Es nāku, lai atrastu jūs jūsu nabadzībā un atgādinātu jums, ka neesat palikuši bez tēva un visi piederat Man; Es nāku, lai atgādinātu, ka tev, Mans bērns, ir sagatavota vieta Mana Tēva namā1… tur ir tikai tev piederoša istaba… Mana Dvēsele ilgojas pēc tevis… ikreiz, kad kāda no šīm telpām paliek tukša uz mūžiem, Mana Dvēsele izjūt neaprakstāmas skumjas un sāpes… Es, Kungs, nesu Savās Rokās Debesis, kuras ilgojos uzdāvināt tev,2 tikai Mans ienaidnieks grib likt šķēršļus, lai tu to nesaņemtu;

viņš ļoti bieži izmanto nabaga dvēseles, lai apklusinātu Mani un panicinātu Manas Svētā Gara Žēlastības, tādā veidā Manu Miesu izkropļojot līdz nepazīšanai, bet šīs dvēseles, ietītas Tumsības mākonī, kļūst par Ļaunuma un Tukšības skolotājām; šie cilvēki, kuri atsakās pieķerties Maniem ceļiem, ir kā smaga nasta uz Manas Sirds; viņi Man tuvojas bez bijības un tukšām rokām, viņi izsmej Apsolījumu, tie atkal liek Manā labajā Rokā niedri un nekaunīgi ņirgājas par Mani, tad, izņēmuši niedri no Manas labās Rokas, tie sit ar to Man pa Galvu, bet pēc tam metas Manā priekšā uz ceļiem Mani godināt, lai iemantotu cieņu ārpus Baznīcas esošo cilvēku vidū; šī svētuma zaimošana ik dienas no jauna piesit Mani krustā, atkal tie velk Mani Kalvārijas kalnā un bez iemesla Mani ienīst; ak, Mani bērni…

šie cilvēki ir pārvērtuši Manas un Manas Mātes Acis neizsīkstošā asaru avotā; ieklausieties Manā kliedzienā no Krusta, kas atskan pār visiem tiem tūkstošu tūkstošiem, kuri uz mūžīgiem laikiem pazūd neizdzēšamā ugunī, un ieklausies Garā, Kurš atnes dzīvību;

jūsu tautas ir nocietinājušas savas sirdis un atmetušas Zināšanu Avotu; pievērsiet savas Acis Man! nāciet un uzņemiet sevī Manu Gaismu, atļaujiet Man noņemt līķautu, kas pārklājis jūsu tautu; Es esmu jūsu dvēseles un sirds Sargs, un Es no jums lūdzu pretmīlestību; Es sagaidu, kad atgriezīsies nesavtīga mīlestība, kas ir spējīga nomirt sev, un jūsu sirdis atļaus Garam vadīt sevi pretim Patiesībai; Patiesība atzīst Mani, tā klausās Manā un Mana Gara balsī; lūdzieties vairāk un dzīvojiet svēti, jo Es esmu Svēts;

Mans Nams šodien ir sabrucis, un tik daudzās sirdīs valda bezdievība1, un tas viss tikai tāpēc, ka šī paaudze atsakās Man piešķirt vietu savās sirdīs; Es nāku, bet neatrodu ne ticību, ne cerību, ne mīlestību, Mans Nams guļ drupās, to ir sagrāvis Racionālisms, Nepaklausība un Tukšība; Manas skaistās zāļainās ganības ir izpostītas, jo Manu Svētnīcu ir pārņēmusi lielā Atkrišana;

Manā Baznīcā pietrūkst Paklausības; Savu Gana zizli Es piešķīru Pēterim un vēlējos, lai viņš vada Manas avis līdz pat Manai Atnākšanai; tomēr sava grēcīguma un patmīlīgo interešu dēļ viņi šo zizli salauza uz pusēm, un tad vēl mazākos gabaliņos… Brālība tika izpostīta, Uzticība sagrauta, un Mans Ganāmpulks guļ miris tur, kur kādreiz šļācās Mīlestības, Miera un Vienotības Avoti; vienīgais, ko Es lūdzu ganiem, kuri ir pagriezuši muguru Pēterim, ir noliekt savas galvas un atzīt savu Kļūdu; Es vēlos, lai arī viņi nonāktu viņiem sagatavotajā atpūtas vietā; Es nevēlos, lai tie cits pēc cita kristu kā krītošās zvaigznes; ja vien tie ieklausītos, ko Gars šodien viņiem saka, Es tiem neatgādinātu vairs ne par viņu atkrišanu, ne par Man cirstajām rētām;

lūdzies par šiem priesteriem; Es viņus mīlu bezgalīgi, bet lielas ir arī tās sāpes, kuras viņi Man šodien nodara; lūdzies, lai viņi spētu noliekties un pazemīgā mīlestībā mazgāt cits citam kājas;

Es, jūsu Kungs Jēzus Kristus, apzīmēju jūsu pieres ar Savas Mīlestības zīmēm; ar lielu Mīlestību Es svētīju ikvienu no jums, vēloties, lai jūs apvienotos un kļūtu Viens, kā Viena un Nedalāma ir Vissvētākā Trīsvienība; esiet arī jūs vienoti Manā Svētajā Vārdā;

---