|
1989. gada 5. oktobris
Mans Jēzu?
Es esmu, Manu bērniņ, saņem Mieru; mēs darbosimies kopīgi; ieklausies Manā Vārdā 1 un tad pieraksti to; (Es atvēru Jāņa evaņģēlija 10. nodaļu no 14. – 16. pantam.)
raksti: „Es esmu Labais Gans, Es pazīstu Savas avis, un Manas avis pazīst Mani tieši tāpat, kā Tēvs pazīst Mani un Es pazīstu Tēvu; Es atdodu Savu Dzīvību par Savām avīm. Man ir arī citas avis, kas nav no šī ganāmpulka, bet arī tās Es vadīšu. Viņas sadzirdēs Manu Balsi, un būs viens ganāmpulks un viens Gans”; šai brīdī zeme atmirdzēs vēl neredzētā spožumā, Es izliešu pār to Vienotību un Mieru, un tā dos jaunus augļus;
(Es piecēlos, piegāju pie Jēzus Vissvētākās Sirds statujas un noskūpstīju Jēzu uz labā vaiga. Savā sirdī es ieraudzīju Jēzu, Kurš sēž man līdzās. Tikko biju Viņu noskūpstījusi, Jēzus pacēla Savu roku un aizskāra Savu Vaigu, kuru bija skārušas manas lūpas. Viņš izskatījās pēc Laimīga Bērna. Jēzus lūdza, lai pierakstu šo nelielo notikumu.)
Mana mīļotā, es to darīju, lai parādītu, ka Es visu jūtu; nāc, Mans bērns, būsim kopā, būsim nešķirami;
1 Jēzus domāja Svētos Rakstus.
|
Saraksts pēc alfabēta 
