Es tevi nekad neatstumšu; ikreiz, kad vēlies Mani pieņemt, Mana Vissvētākā Sirds piedzīvo neizsakāmu prieku; mazajā, baltajā Hostijā arī Es pats esmu kļuvis pavisam mazs un nemanāms; saņemot Mani Komūnijā, tu pieņem Mani arī savā sirdī; pieņemot Mani tu vienlaikus arī atzīsti Patiesību – mēs abi kļūstam viens, un kas gan var būt iepriecinošāks kā būt kopā ar Mani, Tavu Dievu? vai ir iespējama kāda šķīstāka un svētāka tikšanās? Es, Dievs, sastopos ar tevi, Savu radību; Es, Pestītājs, sastopos ar Savu atpestīto; Es, Jēzus, tevi neprātīgi mīlu – kāpēc gan kādi no jums par to šaubās, kāpēc daži noliedz šo svēto un tīro Mīlestību? kā gan tik daudzi apšauba par Manu Klātbūtni baltajā Hostijā?

pret Manu Svēto Euharistiju nedrīkstētu izturēties tā, it kā tā nebūtu svēta; ja vien jūs pilnībā izprastu, ko Es jums dāvinu un Ko jūs tajā saņemat, jūs nekad nemitētos Mani slavēt un svētīt; skatieties! pat Mani eņģeli noskatās jūsos, ilgodamies pēc Mielasta, kas pieejams tikai jums; tomēr daudzi no jums neaptver šī Mielasta Pilnību…

Ikvienā Tabernākulā Es esmu Mīlestības Gūsteknis, kurš cer un gaida, kad jūs atnāksiet; nāciet pie Manis visi, kuri vēl arvien maldāties tuksnesī, nāciet pie Manis tīri un šķīsti, un ļaujiet Man priecāties par jums; ieprieciniet Manu Sirdi, atzīstoties savos grēkos un tos nožēlojot; nesakiet: „kāpēc man būtu jāiet pie grēksūdzes? man nav, ko sūdzēt”; neesiet kā tie, kuri ir zaudējuši grēka apziņu, – jūs vēl arvien esat ļoti tālu no pilnības, lai arī daudzi no jums izturas tā, it kā būtu bez vainas un svēti; esiet pazemīgi, esiet pazemīgi, ja jūs godīgi un no sirds lūgsiet Manu palīdzību uzrādīt jums grēkus, jūs ātri vien tos ieraudzīsiet;

svētīgi ir tie, kas seko Manam Likumam un ievēro Manus baušļus, svētīgi ir tie, kuri ar cieņu izturas pret Maniem Sakramentiem; svētīgi ir tie, kuri nāk pie Manis ticībā, lai ēstu Mani un dzertu Mani; Es esmu Svēts, tāpēc izturieties pret Mani kā pret Svēto, un Es šajā vissvētākajā brīdī izliešu par jums žēlastības, kuras atdzīvinās jūsu dvēseles; Es neapslēpju Savas Bagātības, Es tās izdalu bez maksas pat tiem, kas jūsu vidū ir vismazākie;

nāciet pie Manis – Es kvēli ilgojos būt kopā ar jums; lūdzoties nesteidzieties un neesiet nepacietīgi; neliekuļojiet dievbijību pārdomājiet Manas iedvesmas un ļaujiet tām atmirdzēt sevī; lai gan jūs Mani neredzat, tomēr Mana Roka ir pār ikvienu no jums, jūs svētījot, dvešot pār ikvienu Manu Elpu;

esiet vienoti;

ΙΧΘΥΣ

Mana Vassula, ikviena diena ved tevi tuvāk Man; katru dienu Es tev dāvāju Savas Mīlestības pierādījumus un atklājos tev šādā veidā; šīs paaudzes sērga ir Racionālisms, un tas ir nāvējošs; Racionālismu ir radījis Tumsības Valdnieks, un visiem tiem, kuri dzīvo Tumsībā, starp citām slimībām piemīt arī šī; bet viss, kas nāk no Manis, nāk no Gaismas; kad Es nāku pie Savām izredzētajām dvēselēm, lai apgaismotu tumšo pasauli, kurā jūs dzīvojat, bet Mana Gaisma uztrauc visus tos, kuru darbi ir ļauni; tā traucē tik ļoti, ka tumsības bērni ir gatavi uz slepkavībām, lai tikai viņu darbi nekļūtu zināmi; Mana Gaisma ikvienam atklāj viņa kailumu, un viņi rīkojas līdzīgi Ādamam un Ievai, kuri centās aizbēgt un paslēpties no Manis;

tu, bērniņ, esi Manas Gaismas bērns, tādēļ Tumsība ir tavs ienaidnieks un tā tevi vajā – Tumsības atvases vienmēr ir vajājušas Manas atvases; Mana Gaisma viņus uztrauc, Mana Gaismas Stunda, kura nāk pār tautām, šajos cilvēkos izraisa neizsakāmas bailes, jo viņi savas dzīves ir pavadījuši, perinot ļaunu un vairojot racionālismu; Gaismas stunda ir nemitīgas mokas tām tumšajām dvēselēm, kas guļ kapos, bet Es likšu Savai Gaismai viņus apspīdēt un izgaismot; Mana Gaisma caururbs Tumsību, bet tās siltie stari atdzīvinās visu, kas ir bijis atstāts atmatā; Tumsība vairs neizklās savu ēnu pār tautām, Mana Gaisma liks atdzīvoties maigajiem pumpuriem, Mani Stari izplaucēs ziedus, un viss plauks un zaļos;

lūdzies nemitīgi Manu bērniņ; Mīlestība tevi mīl mūžīgi;