Es esmu; Es tev dāvāju Savu Mieru; Mana Vassula, uzklausi Mani un raksti; Es esmu laimīgs, ka esi Manā tuvumā; Es, Kungs, tevi svētīju – vai esi gatava?

mīļotie, ieraugiet Mani, Savu Dievu, kā Vislīdzjūtīgāko Svēto Draugu; Es valdu, sēdēdams Godības Tronī, tomēr Es Savā Dievišķumā noliecos līdz pat zemei, lai ļautu jums sajust Mani, saklausīt Mani un saprast Mani, un tādā veidā iepazīt Mani, jūsu Kungu; Es patiešām noliecos pie jums no Sava Troņa, lai paceltu jūsu dvēseles pie Sevis un dzīvinātu tās ar Savu Gaismu;

mīļotie, ieraugiet Manī savu Laulāto Draugu, kurš jūs vadīs pārpilnības ceļā, parūpēdamies par visu, kā vien jums varētu pietrūkt; Es noņemšu jūsu sēru plīvuru un līķautu, kurā ir ietītas jūsu tautas, jūs mierinot, Es noslaucīšu no jūsu vaigiem asaras, Es mīlu jūs visus ar mūžīgu mīlestību, un Savas lielās Līdzjūtības dēļ Es jūs atjaunošu, Es, jūsu Laulātais Draugs, dalīšos ar jums visā, kas Man ir, Man līdzi ir Mani vislielākie Dārgumi, lai ar tiem jūs izrotātu, ja vien jūs to vēlaties, – Mans Krusts, Naglas un Ērkšķu Kronis; Es esmu gatavs tajā ar jums dalīties, vai jūs to vēlaties un esat gatavi dalīties Manā Miera, Mīlestības un Taisnības Krustā?

ieraugiet Mani kā savu Pestītāju, Es izglābju tos, kuri Man pieķeras, Es atbildu katram, kas Mani piesauc; ar lielu līdzjūtību Es noraugos uz jums visiem, jo Es zinu, cik trausli jūs esat un cik viegli jūs padodaties Kārdinātāja kārdinājumiem; es esmu jūs visus atpestījis Savas nebeidzamās Mīlestības dēļ – Mīlestības, kura tik ļoti tiek pārprasta ... Es esmu Mīlestība, un katrs, kas mājo Manī, dzīvo Patiesībā;

Es esmu Dzīvības Koka Sakne un Dzīvības Avots; Man līdzi ir abi – Dzīvības Koka Auglis un Dzīvības Ūdens no Manām Neizsīkstošajām Akām; nāciet pie Manis, nāciet un baudiet, nāciet un ēdiet, visi, kas esat izslāpuši, nāciet un dzeriet Manu Dzīvo Ūdeni, Es jūs nekad neatraidīšu, Es, Dievs, pieradināšu jūs pie patiesā Ēdiena – pie Ēdiena, kas paliks jūsos, lai jūsu nabadzībā iestigusī dvēsele varētu dzīvot; jūsu zemes ir pamestas novārtā, un svelmainie vēji ir izkaltējuši jūsu rīkles, bet Es, jūsu Pestītājs, no augšienes redzu visas šīs netaisnības, tādēļ nesakiet: ”Kungs ir mūs pametis”, Es esmu Visuzticamākais un Mana cēlā Mīlestība jūs izglābj; Es nekad neesmu novērsis no jums Savu Vaigu; (one agio omga elneah rima, rima, purdripgara nedro ha unu Amen rima;)1

raksti, Es izplatīšu Mieru un Mīlestību jūsu mirušo zemēs, Es nolēmis izliet Savu Mieru un Mīlestību visās tautās, kurās tās pietrūkst; Es esmu nolēmis nogāzt no troņa ikvienu Netaisnību, šis mirušais laikmets augšāmcelsies un kopā ar Mani ieies Jaunajā Zemē, kuru esmu jums sagatavojis; zem Jaunajām Debesīm šī paaudze slavēs un pagodinās Mani kā dienu, tā nakti; vai neesat vēl pamanījuši, ka Mans Žēlastības Gars sagatavo vienu Vīna dārzu pēc otra, ar lielu mīlestību un maigumu stādīdams tos katras tautas vidū?

vai vēl neesat sapratuši, ka Es un Mana Svētā Māte izstiepjam Savas Rokas pār jums, pārklājot jūs ar Savām Svētībām, Mēs gatavojam jums Vīna dārzus, un to skaits iet plašumā; šie Vīna dārzi nesīs tik daudz augļu, lai paēdinātu lielu daudzumu ļaužu; Mans Žēlastības Gars līdzinās Viņa kokam, kurš izdzen savus jaunos asnus, bet Mani pumpuri nes Mīlestības un Miera augļus; tuvojieties Man, jūs visi, kas ilgojaties pēc Manis, un papilnam baudiet Manus augļus; atmiņas par Mani ir saldākas par medu, bet Mans mantojums saldāks par medus šūnu lāsēm; kas Mani ēd, tie gribēs vēl, kas dzer Mani, tiem slāps pēc vēl; nevienam, kurš klausās Manī, nebūs jānosarkst, un tas, kurš rīkojas tā, kā Es tam saku, nekad negrēkos;2

vai neesmu sacījis, ka šajās dienās Es dzīšu asnus, kuri dos pumpurus un uzziedēs, un piepildīs visu pasauli ar saviem augļiem; Mana Gaisma vairos šos augļus, bet Debesis izlies pār jums tās Rasu, veldzējot jūsu izkaltušās mutes; Es dāvinu visas šīs svētības Savai Tautai;

Mani maziņie, jūtieties Manis mīlēti; Mīlestība jūs mīl un svētī ikvienu no jums, apzīmējot jūsu pieres ar Savas Mīlestības zīmi;

ΙΧΘΥΣ

esiet vienoti;

 

Es esmu Dzīvības koka Sakne, un no Manis izplūst Mūžīgā Dzīvība; ziediņ, tagad lasi Rakstus;

izlasi un pieraksti šos vārdus: „Kāp augstā kalnā, Ciāna, tu Labās Vēsts nesēja! Pacel savu balsi ar spēku, Jeruzaleme, tu Labās Vēsts nesēja, un nebīsties! Pasludini Jūdas meitām: ‘lūk, jūsu Dievs!’” jūsu Jaunā Jeruzaleme ir tuvu ....

Es, Dievs, nokāpju šajā laikmetā, un bieži vien Man nākas paklupt pret līķiem; viss, par ko baidījos, ir piepildījies; Es nāku un neatrodu ne ticību, ne cerību, ne mīlestību; Mani jēri, kurus atstāju ganīties zāļainajās ganībās, ir izbadējušies, un uz tiem ir žēl skatīties; tagad tie mājo postažā, nerazdami tur ne patvērumu, ne barību; cerībā atrast kādu drupatu vai sēkliņu, viņi paceļ akmeni pēc akmens, bet nav nekā – zem tiem mājo tikai skorpioni, kas gatavi iedzelt un ielaist savu indi viņu miesā;

Mani jēri klīst no pilsētas uz pilsētu, bet atrod tikai paliekas no Lielās Pilsētas… jā, Es runāju par Jeruzalemi, bet tikai nedaudzi ir gatavi Mani uzklausīt; ikvienu no Saviem ganiem Es saucu vārdā, bet tikai retais dzird Manu Balsi… Es smoku, redzot, kā viņi ir piepildījuši sevi ar mirušiem vārdiem; meitiņ, uzklausi Mani, Es tevi esmu aicinājis kalpot taisnībai, esmu satvēris tavu roku un izveidojis tevi par liecinieci; Es tev esmu atklājis Patiesību un noņēmis plīvuru no tavām acīm, lai tu ieraudzītu to, kuru esmu izvēlējies par Pētera pēcteci un kuram reiz esmu sacījis: „Tu esi Pēteris, un uz šīs klints Es uzcelšu Savu Baznīcu, un elles vārti to neuzvarēs. Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas, un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī Debesīs, un, ko tu atraisīsi virs zemes, tas būs atraisīts arī Debesīs”;1

Es šim vīram esmu devis Savu Autoritāti, bet šodien jūs cenšaties viņam atņemt varu un nozagt viņa gana zizli, lai jūs varētu valdīt ar Melu un Netikumu scepteri; Pēteri? Manu avju Pēteri, Mans iemīļotais gans, Es zinu, ka tava sirds ir saplosīta un asiņo par šo nepateicības pilno un neuzticamo paaudzi; Es zinu, ka viņi tavas acis ir pārvērtuši par asaru avotiem; Es zinu, ka daudzi no taviem brāļiem ir pagriezuši tevi muguru, bet tie, Mans mīļotais, ir nezinoši gani, tie iet paši savu ceļu, neko nejuzdami un meklēdami tikai savu personisko labumu, Gudrības vietā tie ir izvēlējušies kalpot Neprātam, Nabadzības vietā izvēlējušies dzīves kārības, bet Paklausību apmainījuši pret Nepaklausību;

Es no Sava Krusta skatos uz visiem zemes iedzīvotājiem un Es saku jums visiem, ka Stunda ir jau klāt, Laiks ir gandrīz galā un nav vairs tālu tās dienas, kad naktis jūs pavadīsiet asarās un vaimanās; jūs, neuzticamie gani, jūs grēkojat pret Mani ar neuzticību, jūs, kas piesaucat Mieru! bet Miera nav! atgriezieties pie Pētera jūs visi, kas esat aizklīduši uz visām pusēm; kalpojiet Man, kādēļ jūs kalpojat Nesvētumam? esiet Mani, nevis dumpinieku sabiedrotie! kādēļ jūs vēlaties kalpot Dumpīgajam? pat svešinieki ir sadzirdējuši Manu Balsi un sapratuši Manus Vārdus; Mani Norādījumi ir svēti, un patiesi Es jums saku: tie paliks svēti uz mūžīgiem laikiem;

meitiņ, lasi Manu Vārdu;

izlasi un raksti: „Patiesi Es jums saku – pirms Debess un zeme zudīs, nezudīs neviena vismazākā rakstu zīme un neviens burts no Mana Likuma, tiekams viss notiek. Tāpēc, ja kāds atmet vienu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais Debesu valstībā; bet, kas dara un māca, tas būs liels Debesu valstībā”;

bērniņ, tagad atpūties; iepriecini Manu Dvēseli ar savu bērnišķo ticību; nāc, atpūties Manī, jo Es, Kungs, tevi svētīju; mīli Mani;

 

---