1989. gada 24. augusts
Jēzu?
Es esmu; maziņā, viens laipnības pilns skatiens, viens mazs tavs smaids, un Mana Sirds no jauna pildās ar prieku!
(Vēlāk:)
Vassula, svētī Mani un slavē; ziediņ, vai jūties laimīga, esot kopā ar Mani? zini, ka Mans Vārds no jauna tiks pagodināts;
Mans Kungs, es patiešām esmu laimīga par to, ko Tu esi darījis! Tavi lielie sasniegumi nes svētību mums visiem.
Mans bērniņ, tad sludini Manu Vārdu visā pasaulē; Es vēlos, lai ikviens uzzinātu, ka Mans Vārds ir MĪLESTĪBA;
Kungs, ļauj man izlasīt Tev psalmu, kuru Dāvids nosauca ... (es uzšķīru uz labu laimi) par „Slavas himnu Jahvem, mūsu Kungam”. (Ps 145)
Es esmu izvēlējies šo psalmu, lai tu Man to nolasītu; lasi, Mana Vassula, raugoties uz Mani; Es klausos;
(Es nolasīju Kungam šo psalmu.)
Nāc, lūdzies, gavē, lasi Manu Vārdu, pieņem Mani svētajā Komūnijā, lūdzies Rožukroni, pielūdz Mani; mēs, mums?
Mūžīgi.
(Vēlāk, tai pašā vakarā:) Kungs, vai mēs varētu iet atpūsties?
jā, atpūtīsimies, bet tikai ar vienu noteikumu, ka Es atpūtīšos tavā sirdī, bet tu – Manā Vissvētākajā Sirdī;
(Manī šie vārdi izraisīja smaidu un piepildīja ar prieku.)
Jā, Mans Kungs! Jēzu, es Tevi svētīju.
ziediņ, Es arī tevi svētīju; nāc;
|