|
1989. gada 4. augusts
(Pagājušo nakti, pamodusies nakts vidū, es sapratu, ka Svētais Gars manī lūdzas ticības apliecību. Es pievienojos balsij, kura jau bija lūgšanas vidū, un pabeidzu šo lūgšanu. Nedaudz vēlāk es atkal atmodos un sapratu, ka Svētā Gara balss atkal lūdzas – šoreiz lūgšanu erceņģelim Miķelim. Es atkal biju pamodusies lūgšanas vidū, tāpēc kopā ar Svēto Garu pabeidzu lūgšanu. Svētais Gars manī lūdzas nemitīgi, pat tad, kad es guļu.)
Mans Kungs un Mans Dievs, Vissvētākā Jēzus Sirds, es vēlētos uzzināt Tavu Gribu attiecībā uz (…). Dāvā man atbildi Savā Vārdā.
Nedaudz vēlāk Kungs man norādīja uz vēstules kolosiešiem 3. nodaļu no 1. – 4. pantam.
Es to uzrakstīšu:
„Ja jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas ir augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu ir apslēpta Dievā. Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsiet līdz ar Viņu” – viss labais, ko jūs darāt Manā Vārdā, pagodina Mani; Es esmu Mīlestība; mēs, mums?
Jā, mēs, mums.
mēs, mums?
Jā, Svētā Māte, mēs, mums.
Kungs, palīdzi man saprast, kur atrodos, jo pašlaik man šķiet, ka zeme, uz kuras stāvu, ir sagrīļojusies. Tu, Kungs, esi pārliecināts, ka nevienam nav jābūt par manu Garīgo Vadītāju, un veselīgo mācību un padomus es saņemšu no Tevis. Patlaban esmu apbēdināta, jo nezinu izeju no situācijas, kurā atrodos (biju sadūrusies ar kādu nopietnu problēmu). Tu man sacīji, ka precīzi izskaidrosi mācību un sludināsi zināšanas. Bet pašreiz, mēģinot aizrādīt kādam cilvēkam un brīdināt viņu, es saskaros ar ļoti asu kritiku no viņa puses. Man ir vajadzīgs Tavs Padoms. Pirmkārt, es lūdzu Tev, Tēvs, man pateikt, vai nekļūdos, pārliecini mani, sniedzot atbildi uz manu jautājumu no Sava Vārda, un tad, Mans Kungs, uzrunā mani.
par savu paraugu ņem veselīgo mācību, ko esi dzirdējusi no Manis, iesakņojies Manā Mīlestībā un ticībā; tev ir uzticēts kas ļoti vērtīgs; pasargā to, piesaucot palīgā Svēto Garu, kurš dzīvo ikvienā no jums;
2 Tim 1, 13 – 14
Vassula, ļauj Man rakstīt vēl šo: tev sava dzīve ir jādzīvo saskaņā ar to, kā tu esi pieņēmusi Mani, savu Kungu; tev ir jāiesakņojas Manī, jāceļ uz Manis un jāpaliek stiprai tajā ticībā, kura tev ir tikusi mācīta, tev ir jābūt pateicības pilnai; neļauj nevienam sevi ievilkt slazdos, neļauj nekādai otršķirīgai, racionālai un tukšai, šīs pasaules gudrībā balstītai filozofijai nolaupīt tavu brīvību; nepieņem neko, kā pamats neesmu Es, Kristus;
Es vēlētos lūgt padomu arī mūsu Svētajai Mātei. Nemitīgās Palīdzības Dievmāte, steidzies man palīgā tāpat, kā esi to darījusi vajāšanu laikos. Dievmāte, aizlūdz par mani. Nezinu, vai, cenšoties aizrādīt šim cilvēkam, neesmu grēkojusi? Vai biju pārāk kategoriska? Varbūt man nebija taisnība? Dievmāte, dod man padomu no Kunga Vārda! (Es atvēru Bībeli – tā bija Rakstu vieta no vēstules filipiešiem 4. nodaļas, 4. – 6. pants.) Tajā bija rakstīts: „Priecājieties Kungā vienmēr, es jums vēlreiz saku – priecājieties! Jūsu lēnprātība lai kļūst zināma visiem cilvēkiem: Kungs ir tuvu.”
Svētā Māte, paldies, ka Tu vienmēr man sniedz Savu padomu! Es paļaujos uz Tavu Padomu.
(Dievmāte, lai mani iedrošinātu, deva vēl trīs Rakstu vietas:
„Bet tu sludini, kas saskan ar veselīgo mācību.” (Tit 2, 1)
„Neviens lai nenicina tavu jaunību, bet topi tu par paraugu ticīgajiem vārdos un dzīvē, mīlestībā, ticībā un šķīstībā.” (1 Tim 4, 12)
„… lai jūsu dedzība kļūtu zināma visiem…” (2 Kor 9, 3)
Kungs?
Es esmu; Manas mācības ir veselīgas, tāpēc nesatraucies; uztraucies par tiem, kuri labo aizvieto ar ļaunumu, un paslēpj to, izlikdamies, ka dara labus darbus; raizējies par Manas Baznīcas sašķeltību un tiem, kas neatzīst Mana Gara darbus; pār viņiem Es izliešu Savu bardzību, jo viņi ir kļuvuši par krišanas iemeslu Maniem bērniem;
Mans Kungs, neapslēp Savu Svēto Vaigu no tiem, kuri Tevi mīl. Noliecies pār mums un steidzies mums palīgā. Atgriezies pie mums, atgriezies un nekavējies! Lai Tavi bērni ierauga tos brīnumus, kurus spēj darīt viņu labā, lai tie redz Tavu Godību.
lūdzies un gandari, labo šī laikmeta grēkus un netaisnības; Man ir vajadzīgas upurgatavas dvēseles, kuras ar savu mīlestību atdzīvinātu šo mirušo laikmetu; lai arī neesi nekas, tu ar savu mīlestību spēj dzēst Manas Taisnības liesmas, pagodini Mani, Mani mīlot!
Neaizmirsti, kā esmu vadījis tavu dvēseli pretim svētumam; mīļotā, nāc pie Manis, kādēļ gan tu raugies apkārt? meitiņ, esi apdomīga savos vārdos, runās un izteiktajās piezīmēs, – to visu aizstāj ar klusumu, Manu Klusumu;
ΙΧΘΥΣ
sono con te, Padre Pio, recordatelo sempre; 1
1 esmu ar tevi, vienmēr raksti; (tulk. piez.)
|
Saraksts pēc alfabēta 
