|
1989. gada 30. jūlijs
(Šīsdienas lasījums bija no vēstules kolosiešiem 2. nodaļas 1. – 15. pants. Pirms tam biju sastapusi kādu vīrieti no Vasarsvētku draudzes. Viņš atzina, ka vēstījumi ir skaisti, tomēr bija pārliecināts, ka Mūsu Mātes vārdu tajos ir „iesējis” velns. Viņš uzskatīja, ka Baznīcu apvienošanās būs velna darbs! Dažkārt mani pārsteidz tas, kā Sātans spēj maldināt labus cilvēkus…) Kungs?
Es esmu; saņem Manu Mieru – tas pieder tev; nepievilies, klausoties racionālā prātošanā un neveselīgās mācībās; piepildi savu misiju Manam Godam un atkārto visas tās lietas, kuras Es tev esmu mācījis; Es esmu Gudrība un esmu tavs Audzinātājs; Mana Mute tevi māca, tāpēc atkārto šos vārdus:
„Kungs, satver manu dvēseli, satver manu garu un sirdi – Kungs Jēzu, tas viss pieder tev. Tava Mīlestība ir labāka par dzīvību, tāpēc es ceru uz Tevi. Āmen.”
maziņā, Mīlestība vienmēr būs tev līdzās; vai nekad neaizmirsīsi, kas ir tavs Pestītājs?
Debesis dienu un nakti sēro par herēzēm, kas iespiedušās Manā Miesā un To vēl vairāk saplosa; kā vēzis tās attīstās Manā Miesā, un to raugs ir piemaisīts klāt Manai Maizei… patiesi Es jums saku – šie cilvēki nesīs gan savu, gan savu sekotāju vainas smagumu; šīs vainas ir tikpat smagas kā viņu senču grēki, kuri pielūdza Baālu;
ziediņ, neaizmirsti Manu Svēto Klātbūtni; Manas Acis nekad nenovērsušas no tevis; nāc, mēs, mums?
Mūžīgi mūžam.
|
Saraksts pēc alfabēta 
