1989. gada 15. jūlijs
Mans Kungs, pacel mani pie Sevis un ļauj satikties ar Tevi. Lai Tava Gaisma mani apspīd, Es cenšos neaizmirst Tavus norādījumus, lai arī vajātāju cilpas šajā tuksnesī neatslābst … kad es savā sirdī atceros Tavu Klātbūtni, tā man palīdz nezaudēt drosmi. Es līksmojos Tavā Klātbūtnē, svētumu Svētums.
Manas Vissvētākās Sirds Vassula, mīli Mani, labojot to kļūdas, kuri Mani nemīl; iepriecini Manu Sirdi un iemācies šo mazo lūgšanu:
„Vissvētākā Jēzus Sirds, atjauno manu dvēseli, paslēp manu sirdi Savā Vissvētākajā Sirdī, lai es dzīvotu. Āmen.”
veltī šo lūgšanu Manai Vissvētākajai Sirdij;
meitiņ, tavas pūles nebūs veltīgas; ak, Mans mazais atlikumiņ, nekad nepagursti lūgties, nekad nepagursti lūkoties uz Mani, paskaties uz Mani un paturi Manu attēlu savā prātā, jo Es Esmu Svēts, Svēts, Svēts; tavi vajātāji, Manu bērniņ, ir arī Mani vajātāji – tie, kuri naktī ielaužas Manā Vīna dārzā un to izposta, bet nebīsties, jo Es esmu kā sargs uz mūra, kas dienu un nakti sargā savu īpašumu no klaidoņiem, Es neļaušu nevienam aizskart Sava Vīna dārza augļus;
|