Es esmu; viss, ko tu lasīji, piepildīsies; Es no jauna uzcelšu Savu Baznīcu; šodien Mana Baznīca ir drupās un šausmīgā postažā, bet drīz nāks dienas, kad ikviens cilvēks sekos Manam Likumam, jo Es tagad viņu sirdīs sēju Mīlestības sēklas, šis Likums būs ierakstīts dziļi viņu sirdīs un viņi tiks saukti par Visaugstākā Lieciniekiem; viņi būs Mana Tauta, bet Es būšu viņu Dievs, un Atziņu viņi mācīsies tieši no Manas Mutes; Es būšu viņu Mācītājs, un viņi – Mani skolnieki;

Es iedibināšu Kārtību, kura nekad nebeigsies, un viņi visi pazīs Mani pēc Mana Svētā Vārda; To atzīs arī tie, kuriem nav nekādu nopelnu, jo Es esmu Bezgalīgā Žēlsirdība, Piedošana un Apžēlošanās; patiesi Es jums saku: Manas Svētnīcas mūri tiks atjaunoti – kārta gulsies virs kārtas, ķieģelis virs ķieģeļa, to visu atjaunos Mana Roka;

Es izstaigāšu visus ielu stūrus, meklēdams tajos mirušos un Es piecelšu tos vienu pēc otra, viņi kļūs par tiem, kuri nesīs tālāk Manu Vēsti, un Es viņus sūtīšu kalpot jūsu priekšā Mana Gara spēkā; kad jūs tiem vaicāsiet, kas viņiem ir devis šo varu, tie atbildēs, ka to ir saņēmuši no Visaugstākās Autoritātes;

un jūs, Mani mīļotie, jūs, kas ciešat šajā tuksnesī, kļūsiet līdzīgi apūdeņotiem dārziem, līdzīgi avotiem, kuru ūdeņi neizsīkst, Mīlestība mājos jūsu vidū, Es būšu Savējo ieskauts, tie Mani slavēs un godinās, vienoti Manā jaunajā Svētajā Vārdā; Dumpība mitēsies un izbeigsies, jo, Mana Vārda caururbta, tā mirs, lai nekad vairs neuzceltos; Esmu nolēmis jūs atbrīvot no Ļaunā rokas, stiprinot jūs ar Savu Gaismu;1 Es samazināšu Savas Uguns Liesmu tikai Manu izredzēto dēļ, to dēļ, kuri Mani mīl un upurējas Man; tikai jūsu dēļ, mīļotie, Mana Roka nekritīs pār pasauli tik smagi, kā tas jums ir ticis pravietots;

jūsu laikmeta vainas ir tik lielas, tās netaisnība ir tik smaga, bet grēki – neskaitāmi, ka jūsu koki tikai ar grūtībām nes augļus; vai esat pārsteigti, neredzēdami vīna kokā nevienu ķekaru? nevienu augli augļu kokos? vai esat pārsteigti, neredzēdami zaļas lapas, ka nav vairs ziedu, kas izplata smaržu? Tas ir noticis, jo Mani ienaidnieki ir saindējuši manu dārzu apūdeņojošos avotus, nokaltēdami vēl nedaudzos atlikušos augļus; Es redzēju, kā tie izrāva no augsnes ziedu pēc zieda; ļauni un nodevīgi kā odzes tie naktī ielaužas Manā Svētnīcā un nekaunīgi to apgāna ar savām samaitātajām tieksmēm un grēcīgo dabu, pat nedomādami atteikties no savas ļaundarības;

viņi ir dumpinieki, sadumpojušies pret Manu Likumu; Raksti par viņiem saka: „Viņi bez iemesla uzplēš Manas tautas brūces; tie saka „miers, miers”, bet miera nav; viņos nav kauna un nav mīlestības, viņu sirdis ir apcietinātas”; bet ar vienu Savas Mutes dvesmu Es nogāzīšu šos dumpiniekus, visus šos Kainus Es nogāzīšu no augstajiem, pašuzceltajiem Viltus troņiem; vai Man no viņu troņiem būtu kāds labums? Es viņus esmu brīdinājis, bet viņi tikai vēl vairāk ir nocietinājuši savas sirdis un atteikušies klausīties; viņi nav vēlējušies pievērsties Man un atgriezties;

šie Kaini desmitiem gadu nav atkāpušies no savas atkrišanas un nav vēlējušies atstāt savus ļaunos darbus; viņi ir pieķērušies meliem un ilūzijām, viņi mīda kājām dievbijīgos un visus tos, kuri palika uzticīgi Manam Pēterim, jā, viņi izsmej visus, kuri viņam tic; šie Kaini dara ļaunu Manai Baznīcai tik ļoti, ka padara Manas acis par asaru avotiem, no kurienes dienu un nakti līst asaru straumes;

tāpēc Es jums1 sūtu tos, kurus jūs uzskatāt par vājiem, nevērtīgiem, nicināmiem un dumjiem, Es vēlos apkaunot tos, kuri sevi uzskata un sauc par gudriem un saprātīgiem; Es jūsos radīšu tādu apjukumu, ka jūs vairs neatcerēsieties ne savu vārdu, ne arī, no kurienes jūs esat cēlušies!

mīļotā, tagad atpūties, Es ceru, ka mēs vēl varēsim pavadīt kopā kādu laiku; esi nomodā par visām briesmām, esi nelokāma ticībā un centies, lai viss, ko tu dari, notiktu mīlestībā; Es tevi svētīju, mēs, mums?

nāc un atpūties savā Mājoklī – Manā Vissvētākajā Sirdī;

ΙΧΘΥΣ

---