1989. gada 29. jūnijs
Lai ir slavēts Visvarenais Kungs, kurš vienīgais dara brīnumus! Mans Dievs, Tu man esi mācījis Savu Vārdu, un es vēl arvien slavēju tavus brīnumus. Līdzjūtības pilns, Tu esi piedevis manas vainas un atvēris manas acis un ausis. Tu esi ļāvis man saklausīt Gudrības vārdus: „Kas ēd no Manis, tas arvien vēlēsies vairāk, bet, kas dzer no Manis, arvien būs izslāpis”(Gudr 24, 21).
Kā atraitne, kas ilgojas pēc atpūtas, es klīstu pa šo tuksnesi, meklēdama Tavu Mūžīgo Avotu un zāļainās ganības, kur varētu nolikt savu galvu un atpūsties.
meitiņ, no neauglīga koka Es esmu tevi pārvērtis ziedošā un auglīgā kokā; naidīgs pagāns ir pārvērties dedzīgā pielūdzējā; tavu agrāko vienaldzību esmu aizvietojis ar degsmi kalpot savam Dievam; paliec Manā labvēlībā un esi pilnībā vienota ar Mani;
Kungs, mūsu vakardienas tikšanās mani pārsteidza…
Es, Kungs, došu jaunus vēstījumus Saviem vēstnešiem; skaties, šodien tavas rokas vairs nav sasaistītas; jūties brīva … ja vēlies dalīties ar Mani Miera un Mīlestības Krustā, tad nāc; Es parūpēšos par tevi, jūties brīva … tu ļoti labi apzinies, ka Man pietiek pašam ar Sevi, Es esmu Visaugstais; Man patīk tava nevainība, un Es tevi neatraušu no Savām zīmēm, Es tās došu nabadzīgajiem un trūkumcietējiem, lai tie varētu slavēt Manu Vārdu; nāc pie Manis sirds šķīstībā, Es vēlos tevi vest pa garīgās izaugsmes ceļu; nāc, paaugstini Mani un pielūdz Mani, jo Es esmu Svēts; Mīlestība tevi mūžīgi mīl, nāc;
Kungs?
Es esmu; tagad lūdz, un lūdzies tā, lai Es dzirdu tavu lūgšanu – to, kuru Es tev esmu nodiktējis:
„Vissvētākā Jēzus Sirds, Mans Kungs, kuru es pielūdzu, es Tev upurēju savu gribu. Dari mani par Sava Miera un Mīlestības nesēju, dari Mani par Savas Vissvētākās Sirds kvēlojošo ilgu upuri. Āmen.”
vienmēr esi maziņa un tāda paliec, augdama vienīgi Manā Svētajā Garā; tu nekad netiksi atstāta;
|