|
1989. gada 13. maijs
Jēzu?
Es esmu; centies pēc iespējas pilnīgāk saskatīt Manu Klātieni, lietojot tev doto atpazīšanas dāvanu;
svētīgi garā nabagie, jo viņiem pieder Debesu Valstība; esi svētīta; sargies no ļaunā, kurš ar divkāršu spēku cenšas tev laupīt drosmi; vai neesi pamanījusi, ka Es tev palīdzu neiekrist viņa slazdos un izlīdzinu tavu ceļu?
Jā, Kungs, es esmu to ievērojusi, un tādēļ svētīju Tevi un Tev pateicos.
neaizmirsti, ka Es esmu Tas, Kurš tevi virza uz priekšu; vismīļotā dvēsele, nekad neaizmirsti savu nespēku un nespēju bez Manas palīdzības pat ievilkt elpu; nekad neaizmirsti, kā Es darbojos; Es esmu izvēlējies tevi starp citiem Savu vēstījumu saņemšanai, Mani pazīst kā tādu, kas tuvojas nabadzīgām dvēselēm, tās dziedina un caur tām dara Manu Vārdu zināmu arī citiem;
Kungs, vai es drīkstu ko sacīt?
Mīlestība tevī klausās;
Tu dāvā Savu Vārdu, tomēr bieži vien tajā neklausās un tam netic.
Es zinu, tomēr ne jau viss ir veltīgs, jo pat tad, ja daudzi neklausās, daži tomēr to ņem vērā, pat tad, ja viens grauds spēj laist saknes, visiem šiem upuriem ir vērtība;
Kungs, Tu Savā Žēlastībā un Savas līdzjūtības dēļ mums dāvā šos vēstījumus, tomēr daudz, daudz vairāk varētu būt to, kuri tos lasītu un piedzīvotu atgriešanos… Visbiežāk tā tas tomēr nenotiek, – pat Tavējie šos vēstījumus apkaro vai neņem vērā.
ziediņ Manu, šīs zīmes liecina par dziļu krīzi un atkrišanu Manas Baznīcas iekšienē; Mana Baznīca ir pilna ar Kainiem, kuri Manā Svētnīcā paaugstina paši sevi un lielāku uzmanību pievērš ārēju formu ievērošanai, nevis Manai Mācībai un Mīlestībai; Es tiem esmu uzticējis miljoniem dvēseļu, kuras tiem ar mīlestību vajadzētu vest pie Manis, bet viņi ir piesavinājušies zinību atslēgu, un tagad paši neiet iekšā, un arī tos, kuri to vēlētos, neielaiž;
Kungs, cik ilgi mums vēl būs jācieš?
laiks vairs nav ilgs, uzticies Man; nāc un Es tev izlasīšu kādu fragmentu no Mana Vārda;
(Jēzus man norādīja uz Jeremijas grāmatas 4. nodaļu no 5. – 31. pantam.)
radība, nevilcinies, atgriezies un uzklausi Manu Vārdu; nāc, mēs, mums?
Jā, Mans Kungs! Šķiet, ka pēdējās dienās esmu aizmirsusi par šiem vārdiem…
Vassula, Es ļoti vēlētos dzirdēt šos vārdus no tavām lūpām… uzsmaidi Man;
Tu patiešām to vēlies?
jā, ziediņ, patiešām; cik bieži Man vajadzēs tev to teikt?
Jēzu, es to zinu, bet man patīk, ka Tu to apstiprini!
tad apzinies arī to, cik ļoti arī Man patīk dzirdēt tevi izrunājam Manu Vārdu; Es atkal un atkal varētu klausīties, kā tu Mani sauc, vienmēr paturi Manu Vārdu savā prātā un sirdī, izdves Manu Vārdu vienmēr un visur, runā par Mani – piemini Mani, jo tas Mani pagodina…
ak, Jēzu, Tu man esi tik daudz devis, svētīts lai top Tavs Vārds! Gods Dievam!
saņem Manu Mieru; vai tu noskūpstīsi Manas Kājas?
Jā, mans Kungs. (Savā garā un uz krucifiksa es noskūpstīju Kunga kājas.)
pagodini Mani, saglabājot uzticību Man;
|
Saraksts pēc alfabēta 
