|
2009.gada maijā Vassula apmeklā Johannesburgu, Durbanu un Keiptaunu Dienvidāfrikā.
Svētdienā, 2009.gada 10.maijā ap 12iem pēcpusdienā mēs ieradāmies Johannesburgā. Lidostā mūs ļoti sirsnīgi sagaidīja Vinnija un Grasinda. Pa ceļam viņas ar lielu interesi klausījās mūsu stāstījumā par misiju Malāvijā. Mēs viņām pastāstījām par turienes ticīgo atvērtību un prieku uzņemt pie sevis Vassulu. Vinnija un Grasinda mūs aizveda uz arhibīskapa Serafima rezidenci Hougtonā, kur mūs sagaidīja arhibīskaps – nākamajās dienās viņš kļuva par mūsu viesmīlīgo namatēvu.
Arhibīskapa Serafima rezidence.
Kādu brīdi atpūtāmies un tad, 17:00 devāmies uz maronītu baznīcu Vudmīdā, kas ir veltīta Libānas Dievmātei un kur Vassula šajā vakarā bija uzaicināta liecināt. Vispirms bija dievkalpojums, kura laikā tēvs Badaui Habibs paziņoja par Vassulas uzstāšanos pēc dievkalpojuma. Dievlūdzēju rindās mēs pamanījām daudzus grieķu pareizticīgos, kuri bija atnākuši dzirdēt Vassulu. Viņu vidū bija arī arhibīskaps Serafims, diakons Georgs Kokonas, tēvs Atanāzioss (no Kenija), Solis, Endrjū, Kleo un citi. Kopā bija sanākuši aptuveni 550 visdažādāko vecumu cilvēku, viņu vidū arī bērni.
|
Tēvs Atanazioss, Vassula, diakons Georgs un Solis.
|
Pirmdienā, 2009.gada 11.maijā tēvs Badui Habibs bija mūs uzaicinājis uz pusdienām. Satikties ar Vassulu bija ieradušies arī divi citi priesteri – tēvs Georgs Kairuzs un tēvs Butross Sanja, kā arī kāda sieviete vārdā Koleta un kāda beļģu ģimene. Mūs cienāja ar tradicionālajiem libāņu ēdieniem.
|
Tēvs Georgs, Vassula, tēvs Badui un tēvs Butross.
|
Pēc pusdienām tēvs Badui mūs aizveda uz dienvidiem, kur gribēja parādīt viņu jaunuzcelto baznīcu.
|
Johannesburgas jaunuzceltā maronītu baznīca
|
|
Vassula, tēvs Badaui un Džordžija.
|
Pēc tam priesteris mūs aizveda atpakaļ uz arhibīskapa rezidenci un apliecināja Vassulai, ka viņa vienmēr tiek sirsnīgi gaidīta maronītu baznīcā. Vakarā kopā ar arhibīskapu Serafimu mēs devāmies ciemos pie Kostas un Ellenas Nikolau. Ellena bija teikusi arhibīskapam, ka viņa ļoti velētos iepazīties ar Vassulu. 2009.gada 3.maijā radiopārraidē „Tici tam vai ne” viņa bija dzirdējusi Katas Turkingtonas interviju ar Vassulu. Intervija ilga stundu un tās laikā tika sniegta arī informācija par paredzētajām konferencēm. Ellenu ieinteresēja Vassulas teiktais, mums bija ļoti jauka saruna. Vēlāk mājās pārnāca arī viņas vīrs Kosta ar kuru Johannesburgā bijām tikušies jau 2005.gada decembrī. Arī viņš bija ļoti priecīgs par atkalredzēšanos. Mēs iedevām Ellenai dažus diskus ar ierakstiem no radiointervijām ‘Amerikas Balsī’ kā arī DVD par mūsu ceļojumu uz Aleksandriju 2008.gada maijā, kura laikā mums bija iespēja svinēt pareizticīgo Lieldienas kopā ar patriarhu Teodoru II.
Otrdienā, 2009.gada 12.maijā mums bija nedaudz brīva laika un mēs devāies uz Johannesburgas aparteīda muzeju. Šis nelielais atpūtas mirklis daudzu konferenču un pārbraucienu vidū mums bija ļoti svētīgs.
Trešdienā, 13.maijā, Grasinda un Vinnija mūs aizveda uz Pretoriju, kas atrodas apmēram stundas brauciena attālumā no Johannesburgas. Tur mēs apmeklējām vietējo lūgšanu grupu. Tad devāmies uz mājām pie Paulas, kur sastapāmies ar trim grieķu sievietēm – Mariju, Helēnu un Terēzi. Viņas visas ļoti priecājās par sastapšanos ar Vassulu un ar nepacietību gaidīja septembra svētceļojumu uz Grieķiju, kurā bija nolēmušas piedalīties.
Ceturdienā, 14.maijā misija turpinājās. Kopā ar Vinniju, Grasindu un Manniju mēs devāmies uz stundas lidojuma attālumā esošo Durbanas pilsētu.
.jpg)
|
Arhibīskaps Serafims mums novēl laimīgu ceļu.
|
|
Mannijs, Vinnija un Grasinda pa ceļam uz Durbanu.
|
Durbanā mūs sagaidīja tēvs Veins, Bridžita, viņas mamma Margareta un citi. Tēvs Veins mūs aizveda uz viesnīcu, bet 19:00 bija dievkalpojums tēva Veina Kristus Karaļa draudzē. Tā izrādījās stundas brauciena attālumā no viesnīcas. Priesteris mums pastāstīja, ka viņa draudzē, kas atrodas tieši blakus eļļas rafinēšanas rūpnīcai, ir divi tūkstoši ģimeņu. Pēc mises organizatori bija sagatavojuši nelielu mielastu un vēlējās parunāt ar Vassulu. Vassula viņiem pateicās par konferences organizēšanu, kā arī mudināja viņus rūpēties par iesētās sēklas tālāko likteni – lai tā varētu nest augļus, cilvēki ir jāiepazīstina ar „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumiem. Vassula ieteica veidot ekumēniskās lūgšanu grupas kā arī pastāstīja par Beth Myriam mājām.
Noslēgumā tēvs Veins lūdza Vassulu aizlūgt par visiem klātesošajiem individuāli, tai skaitā – arī par sevi. Vassula bija ļoti priecīga un pastāstīja, ka aizlūgs, izmantojot krustu, kurā ir iestrādātas Kunga Krusta relikvijas.
.jpg)
|
Vassula aizlūdz par tēvu Veinu.
|
|
Tēvs Veins aizlūdz par Vassulu.
|
Pēdējo reizi Vassula apmeklēja Durbanu pirms 16 gadiem – 1993.gadā. Tēvs Pīters pastāstīja, ka viņš toreiz esot dzirdējis viņas uzstāšanos.
|
Vassula aizlūdz par tēvu Pīteru.
|
|
Vissvētākās Trīsvienības ikona kapelā.
|
Piektdienā, 15.maijā 10:00 Glenmoras pastorālajā centrā notika starpbaznīcu tikšanās uz kuru bija ieradušies aptuveni 80 cilvēku, viņu vidū arī daudzas klostermāsas un daži priesteri. Sākumā tēvs Veins nolasīja nelielu ievadrunu, bet pēc tam Vassula vērsās pie klātesošajiem. Viņa runāja aptuveni pusotru stundu un beigās tika paredzēts laika arī jautājumiem un atbildēm. Vassulas runa galvenokārt skāra vienotības tēmu. Lai noklausītos Vassulas uzrunā, kāds no „Patiesas dzīves Dievā” lasītājiem Rovans de Klerks, bija braucis pusotru stundu, bet māsa Pītera kopā ar vēl četrām māsām bija atbraukušas no Mthathas, kas atrodas citā provincē. Šīs māsas lasa vēstījumus un tos izplata. Visi, kuri bija ieradušies no tālienes, palika arī uz nākamās dienas tikšanos.
|
Rovans de Klerks, kurš uz tikšanos bija braucis pusotru stundu.
|
|
Tēvs Veins lasa ievadrunu.
|
|
Tikšanās ar garīdzniekiem un māsām Durbanā.
|
|
Pēc uzrunas sekoja atbildes uz jautājumiem.
|
Pēc tikšanās tēvs Veins bija mums noorganizējis pusdienas pie kardināla Vinifreda Neipīra – visas Dienvidāfrikas katoļu kardināla. Brauciena laikā es pastāstīju tēvam Veinam, ka Vassula ir dzimusi 18.janvārī – lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību pirmajā dienā. Tēvs Veins, savukārt, mums pastāstīja, ka 18.janvārī ir ticis iesvētīts par priesteri un savai iesvētību dienai ir izvēlējies evaņģēlija tekstu ar Jēzus priesterisko lūgšanu: ‘Lai viņi ir vien’. „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumus tēvs Veins bija sācis lasīt vēl seminārā.
|
Pa ceļam uz kardināla Neipīra rezidenci
|
Tēvs Neipīrs Vassulu bija uzaicinājis uz pusdienām, kurās piedalījāmies arī mēs kopā ar tēvu Veinu. Pusdienas ilga divas stundas. Pirmā stunda tika veltīta sarunai, bet tai sekoja pusdienas. Kardināls Neipīrs padalījās, ka viņa priesteru vidū ir daži tādi, kuri nebija vēlējušies, lai viņš satiktos ar Vassulu. Šie priesteri viņu bija brīdinājuši, ka Vassulai uz visiem jautājumiem ir sagatavotas pareizās atbildes. Šie priesteri bija negatīvi noskaņoti un bija izteikuši kardinālam daudzus ļoti nepatiesus apgalvojumus. Savukārt kardināls bija vēlējies izveidot pats savu viedokli par Vassulu un „Patiesas dzīves Dievā” iedvesmām.
Šajā pašā rītā garīdzniekiem bija bijusi tikšanās, kuras laikā viņi kardinālam bija pauduši savu attieksmi pret Vassulu. Tikšanās noslēgumā tēvs Veins bija paziņojis par Vassulas uzstāšanos Glenmoras pastorālajā centrā un Durbanas pilsētas zālē, un bija uzaicinājis priesterus piedalīties. Pēc šī paziņoja priesteri bija sašutumā vaicājuši kardinālam kā viņš kaut ko tādu ir pieļāvis. Kardināls bija atbildējis, ka, ja Vassula runā par Kristu un tas palīdz kādam atgriezties pie Dieva, tad kas gan ir viņš, lai to censtos aizliegt. Kardināls Neipīrs pastāstīja, ka kāda garāka pārbrauciena laikā bija klausījies ‘Amerikas Balsī’ sniegtās intervijas ierakstu un viņam ir ļoti paticis, ko Vassula bija sacījusi par atsacīšanos. Viņš pastāstīja, ka agrāk Āfrikā šādu problēmu nav bijis, tomēr tagad cilvēki arvien vairāk piesaistās materiālajām vērtībām, varai, prestižam un citām lietām. Kardināls uzsvēra, ka garīgajā dzīvē mums vajadzētu vairāk izpratnes par atteikšanos.
Kardināls pieskārās arī nesenajai kardināla Levadas rakstītajai vēstulei. Vassula viņam paskaidroja, ka šajā vēstulē tiek pausti nepatiesi apgalvojumi. Viņa pastāstīja par agrākā kardināla Ratcingera veikto izpētes darbu, kas ilga divus ar pusi gadus. „Patiesas dzīves Dievā” grāmatas pārbaudīja Ticības doktrīnas kongregācijas inspektori un pēc tam Vassula tika lūgta atbildēt uz pieciem jautājumiem. Viņa pastāstīja kardinālam, ka bija tikusies ar kardinālu Ratcingeru četrus mēnešus pirms viņa ievēlēšans par pāvestu. Kardināls Neipīrs ar lielu prieku noklausījās šajā stāstā par Vassulas tikšanos ar kardinālu Ratcingeru un bija pārsteigts, ka iepriekš neko nebija par to dzirdējis.
Tad kardināls uzdeva jautājumu man – viņš lūdza pastāstīt, kas „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumos mani aizskar visvairāk. Es atbildēju: „„Patiesas dzīves Dievā” vēstījumi mani satuvināja ar manu pareizticīgo Baznīcu un padziļināja manī izpratni par sakramentiem. Es sapratu, ko nozīmē, ka Kungs ir dzīvs un darbīgs, ko nozīmē, tas, ka Viņš tiek dēvēts par „Dzīvo Dievu””. Es pastāstīju, ka piedzīvoju daudz personiskākas un tuvākas attiecības ar Dievu, pastāstīju arī to, ka lasot vēstījumus, es saprotu, ko Jēzus domāja ar vārdiem „Manas avis dzird Manu balsi” (Jņ 10, 27) – saprotu, ka vēstījumos runā tā pati balss, kas runā Rakstos. Es jūtu, ka Dievs uzrunā personiski mani. Kardināls Neipīrs uzņēma Vassulu ļoti laipni un šīs divas kopā pavadītās stundas sniedz mums patiesu atveldzi.
|
Kardināls Neipīrs, Vassula, tēvs Veins
|
|
Pēc tikšanās ar kardinālu
|
Pēc tikšanās ar Vassulu, 2009.gada jūnijā, kardināls Neipīrs uzrakstīja rakstu, kas tika publicēts Durbanas arhidiacēzes katoļu vēstnesī (nr.464) un tika izplatīts arī draudzes un diacēzes kongregācijas. Raksts ir publicēts arī oficiālajā Durbanas arhidiacēzes mājas lapā.
Sestdienā, 16.maijā Durbanas pilsētas zālē Vassula uzrunāja aptuveni tūkstoti cilvēku. Tieši pirms tikšanās visas ielas bija zāles tuvumā tika noslēgtas, jo bija sākušās negaidītas demonstrācijas, tomēr mums ierodoties, viss atrisinājās. Tūkstotis cilvēku vienlaicīgi iegāja zālē, lai arī pirms tam visiem bija jāiziet drošības pārbaude. Iespēju noorganizēt tikšanos pilsētas zālē bija nodrošinājis kāds anonīms ziedotājs.
Svētdienas, 17.maija, rītā, mēs devāmies uz lidostu. Nākamā tikšanās bija paredzēta Keiptaunā.
Organizatori mūs sagaidīja lidostā. Kāda jauna sieviete, Andžela Vola mūs aizveda pie Svētā Krusta māsām, kuras mums nodrošināja mājvietu. Pa ceļam mēs ievērojām, ka to malās ir uzceltas teltis un Andžela mums pastāstīja, ka tieši pirms mūsu ierašanās daži cilvēki ielās ir tikuši nošauti. Tā šajā pilsētā neesot neparasta parādība, jo visapkārt ir daudz noziedzīgu bandu. Viņa pastāstīja, ka agrāko katoļu skolu ir nācies aizvērt, jo, neskatoties uz dzeloņstieplēm, mazgadīgie ielu noziedznieki bija ielauzušies skolā un izvarojuši klostermāsas. Šis rajons patiešām nešķita īpaši drošs. Pēc ierašanās pie māsām, mēs kādu laiku varējām atpūsties.
Vēlāk, pēcpusdienā, Vassulai bija konference Visvētākās Trīsvienības baznīcā, kuras tuvumā bijām apmetušās. Diemžēl, vietājais bīskaps bija ieteicis cilvēkiem nenākt uz tikšanos. Par spīti aizliegumam, kādi trīs simti cilvēki bija ieradušies noklausīties „Patiesas dzīves Dievā” cerības pilnajā vēstī. Viņu vidū bija arī draudzes priesteris tēvs Beižū. Ievadvārdus teica Andžela Vola.
Vajadzēja ierasties arī monsenjoram Endrjū, tomēr viņš tā arī neatnāca. Bija jauki redzēt baznīcā jauniešus un jauniešu grupu, kura nospēlēja dažas skaistas kristiešu dziesmas. Andžela pastāstīja, ka Vassula savas uzrunas laikā bija atbildējusi uz visiem viņas iekšējiem jautājumiem – viņai bija šķitis, ka Vassula runā tieši ar viņu. Pēc liecības pie manis pienāca kāda jauna grieķu un vācu izcelsmes sieviete Eleonora Psefteli un pavaicāja vai viņa nevarētu tikties ar Vassulu. Viņa pastāstīja, ka bija gadiem gaidījusi šo tikšanos un ļoti priecājās par Vassulas misiju Keiptaunā.
|
Keiptaunas Vissvētākās Trīsvienības baznīca
|
|
Klausītāju vidū bija daudz jauniešu
|
Pirmdienā, 18.maijā, bija paredzēta starpreligiju tikšanās, tomēr sētā apjukuma gara dēļ uz to bija ieradušies tikai kāds vecāka gadagājuma priesteris un viens diakons. Vassula uzrunāja viņus un atstāja viņiem viena sējuma vēstījumu grāmatas un „Patiesas dzīves Dievā” žurnālu.
|
Priesteris un diakons, kuri bija ieradušies uz tikšanos ar Vassulu.
|
Tātad, oficiālā tikšanās nenotika un pēcpusdienā mēs devāmies atpakaļ uz Johannesburgu.
No lidostas mēs pa tiešo devāmies uz Hellēnikas radiostaciju Saheti rajonā. Tur Vassulu intervēja V.E.arhibīskaps Serafims. Intervijas galvenā tēma bija ‘Lūgšanas svarīgums mūsu dzīvēs’. Uz programmu piezvanīja kāda sieviete Frensisa, kura pastāstīja par savu prieku klausīties šādā pārraidē un paziņoja, ‘ka mūsdienās mums šādi vārdi ir jādzird pēc iespējas vairāk’. Pārraidē piedalījās arī Marija Dzervos.
|
Arhibīskaps Serafims intervē Vassulu.
|
|
Arhibīskaps Serafims, Maria Dzervos, Vassula un Andželo
|
Pēc pārraides mēs devāmies pie Kostas un Ellēnas, kuri mums bija sagatavojuši jaukas vakariņas. Kopā ar mums vakariņoja kāda viņu paziņa vārdā Kendija un viņu dēls Nikolass. Kendija pastāstīja, ka viņai mājās ir viena no „Patiesas dzīves Dievā’ grāmatām.
Pēc tam mēs devāmies atpakaļ uz arhibīskapa Serafima rezidenci – šķita, ka esam atgriezušās mājās, jo, kā arī visas iepriekšējās reizes, arhibīskaps bija nemainīgi laipns un viesmīlīgs. Otrdienā, 19.maijā, Mannijs bija noorganizējis interviju Johannesburgas portugāļu laikrakstam O Sekulo – uz to bija ieradušies žurnālists Assuncao de Alemeida un fotogrāfs Karlos da Silva. Intervijas beigās mēs viņiem abiem uzdāvinājām ‘Amerikas Balss’ intervijas disku komplektu (tajās Vassula runā par desmit dažādām vēstījumu galvenajām tēmām) un „Patiesas dzīves Dievā” žurnālu.
|
Portugāļu žurnālists intervē Vassulu.
|
Vēlāk, vakarā, arhibīskaps bija noorganizējis atvadu vakariņas. Bija ieradušies tēvs Badaui, tēvs Šons, tēvs Atoss, tēvs Atanazioss, diakons Georgs un viņa sieva Litsa, Endrjū, Džordžs un Mariku (kurš daudzus gadus atpakaļ Grieķijā bija strādājis kopā ar Vassulas tēvu), Kleo un Vinnija.
Nākamajā dienā, 20.maijā, tēvs Badauī vēl pirms mūsu izbraukšanas uz Atēnām gribēja mūs uzcienāt ar pusdienām un mēs visi kopā devāmies uz zivju tirgu, kas atrodas pretim Grieķijas konsulātam. Tur mēs satikām arī tēvu Nikodimosu un kādu viņa draugu.
|
Tēvs Badaui, Vassula un arhibīskaps Serafims.
|
|
Arhibīskaps Serafims, Grasinda, Vassula, Vinnija un Džordžija.
|
Lai Dievs svētī visus satiktos cilvēkus, organizatorus, tos, kuri mūs uzņēma pie sevis. Es piedzīvoju, ka misija ir intensīvs process, tomēr tikšanās ar visdažādāko rasu un kultūru cilvēkiem sniedz lielu gandarījumu. Es neviļus atcerējos Rakstu vārdus: „Nav vairs ne jūda, ne grieķa, ne verga, ne brīvā, ne vīrieša, ne sievietes, bet jūs visi esat viens Kristū Jēzū” (Gal 3, 28). Mēs saviem spēkiem nespējam neko, bet visu var mūsos mājojošais Svētais Gars.
Kristū,
Džordžija Kleimsone,
„Patiesas dzīves Dievā” vēstījumu lasītāja.
|
.jpg)
