|
1989. gada 21. marts
(Mēs iebraucām Ilbaricas pilī, kurā bija paredzēta nakšņošana un lūgšanu sapulce. Mums izrādīja pili. Pirmajā stāvā atradās kapela, kura vēl nebija svētīta. Tās vienā stūrī atradās Dievmātes statuja, un es sadzirdēju Mariju sakām: „Es vēlos, lai līdzās Man būtu arī Mans Dēls”; kādā pavisam mazā istabiņā, kurā iegājām, atradās liels, dabiska lieluma Krucifikss, kurš tur bija novietots restaurācijai. Es tuvojos Krustā sistajam Jēzum, kurš ļoti ātri izteica tikai piecus vārdus: „dabū Mani no šejienes ārā;” Jutu, ka man ir neērti pateikt īpašniekiem, ko biju dzirdējusi, tomēr beigās saņēmos un pateicu. Tad mēs trijatā iznesām krucifiksu ārā un novietojām blakām Dievmātes statujai. Jēzus sacīja, ka šī soļa pareizību Viņš vēlāk apliecinās ar vēstījumu.)
Jēzu?
Es esmu; atļauj Man pierakstīt visu to, ko pateicu augšā, mazajā istabiņā; Es sacīju: „dabū Mani no šejienes ārā;”
Jā, Kungs…
tagad Es atļaušu Savai Svētajai Mātei apstiprināt Viņas teikto: „Es tik ļoti priecāšos, ja Man līdzās būs arī Mans Dēls; Vassula, ej un sastop Viņu, Viņš tevi ir aicinājis;”
Paldies Tev, Svētā Māte. |
Saraksts pēc alfabēta 
