|
1988. gada 15. novembris
(Šodien uz saviem pleciem izjutu Jēzus Krustu, sajutu Viņa sāpēm pildīto Sirdi… Viņš tik ļoti cieš par pasauli, kura Viņu noraida.) Kungs?
Es esmu; sajūti Manu Krustu; atļauj Man atpūsties tevī, Mans Gaismas bērns, Es esmu tik noguris, paliec Manā tuvumā, jo Manā postā Man ir vajadzīgs mierinājums; Mana Vassula, ieklausies Manī un raksti;
radība, Mana sēkla! Es esmu tavs Svētais, bet tu Mani noliedz; Es tevi esmu mīlējis kopš pašas Mūžības, bet tu esi Mani nonicinājusi; Es tevi esmu atbrīvojis no nāves, bet tu vēl arvien turpini Man uzbrukt; Es ik dienas pabaroju tevi ar Savu Maizi un pildu ar Savu Vīnu, bet tu savā ļaunumā Mani apvaino; Es esmu izslāpis pēc Mīlestības, bet tu Mani pamet vienu Manās slāpēs; redzot tevi nogurušu, Es vienmēr tevi aicinu atpūsties Manā Svētajā Sirdī, bet tu, redzēdama, ka Mani spēki ir izsīkuši, tu Mani atstum; Es tev atveru Savu Sirdi, rādot, cik ļoti tā ir tikusi ievainota, bet tu savā grēcīgumā turpini tai kaitēt un caurdur To atkal un atkal no jauna; Es atveru Savas rokas, lai tevi pieņemtu, apskautu, bet tu pagriez Man muguru; maiguma pilns Es atveru Savu Svēto Sirdi, lai tevi sasildītu, bet, kad atnāku pie tevis, tu Manā priekšā aizver savas durvis, atstādama Mani ārpusē, aukstumā;
Es saucu uz tevi kā ubags, kas pastiepj tev pretim roku, lai tevi pieceltu un dziedinātu, bet tu tā vietā Mani neņem vērā un atstum; Manas un Manas Mātes acis ir pagurušas ciešanās, Manu Miesu ir izmocījušas tās Brūces, tās Mani ir pārvērtušas līdz nepazīšanai; vienīgais, ko no jums vēlos, ir Mīlestība un Miers, bet tu atsakies ieklausīties Manos lūgumos… vispirms Es nācu pie savējiem, bet arī viņi Mani atgrūda, nicināja un vajāja; jūs Mani vajājāt, uzskatot par ākstu, jūs Mani esat nodevuši 1… šī nodevība ir likusi Man izraudāt pēdējās asaras, jūsu ļaunprātība ir pāršķēlusi Mūžību, liekot pat dēmoniem ar izbrīnu nolūkoties jūsu ļaunumā; ak, Vassula… esmu nācis Savā līdzjūtībā un lielajā Žēlsirdībā; esmu vēlējies jūs brīdināt un izglābt no Nāves; Es tevi esmu sūtījis pie Savējiem, bet tie ir apslāpējuši Manu Balsi, baidīdamies, ka Gaismā varētu nākt viņu vaina; tā kā viņi slāpē Manu Balsi un nepieņem Manu Patiesības Garu, Es likšu svešiniekiem atklāt viņu grēkus; Mana Balss uz jūsu namu jumtiem skanēs kā bazūne 2… Mani ir pieņēmuši svešinieki, kuri agrāk Mani nepazina; Es klauvēju pie viņu durvīm, un tie ielaida Mani savos namos; neskatoties uz savu nabadzību, tie dalījās ar Mani savā maltītē; savas nabadzības dēļ tie Mani nemeklēja, bet tomēr atrada; Es tiem parādīju Savu labāko draugu cirstās Brūces, un tie locīja savus ceļus Manu Brūču priekšā; šo Brūču dziļums tos satrieca, mežonīgā nežēlība, ar kādu tikusi mocīta Mana Miesa, lika viņu sirdīm izkust kā vaskam; Manu bērniņ, neraudi…
Manā Balsī runās svešinieki un, dzirdot Atbalsi, zini, ka tā ir nākusi no Manis; Mani cels augstā godā svešinieki, kuri Mani nekad nav meklējuši, Mani pagodinās tie, kuri Mani nekad nav pazinuši; Es kļūšu viņu Skolotājs un mācīšu viņus, Es izdzēsīšu viņu vainas, Es ar tiem apspriedīšos, un viņi Mani sapratīs; viņi būs tie, kas dziedinās Manas Brūces;
Es esmu Gans un sapulcināšu Savus jērus, kurus ir situši un izklīdinājuši algotie gani 3; ak, Vassula, viss teiktais piepildīsies pavisam drīz; nāc, atdusies Manī un atļauj Man atdusēties tevī; saistīti mīlestībā, dalīsimies it visā; Jā, mans Kungs;
mēs, mums;
uz mūžiem. Āmen.
1 Jēzus balss bija rūgtuma pilna.
2 Sekoja klusuma brīdis, tad Jēzus skumji turpināja.
3 Šis vēstījums attiecas uz pazudušajām dvēselēm, uz tiem, kuri noliedz Dievu, dvēselēm, kuru sirdis ir aizvērtas, un priesteriem, kuri noliedz Dieva darbus mūsdienās.
|
Saraksts pēc alfabēta 
