1988. gada 14. novembris
(Šodien uzlūkoju tēva Pio fotogrāfiju. Pēc Jēzus vārdiem, viņš ir izcils svētais. Bildītes apakšdaļā ir pielīmēts viņa drēbju gabaliņš tumši brūnā krāsā – tā ir neliela daļa no kapucīnu mūka habita. Zinu, ka šo nelielo relikviju esmu saņēmusi tāpēc, ka viņš vēlējās, lai man tā būtu. Tā kā tēvs Pio ir izcils svētais, tad lūdzu viņam izlabot manī visu to, kas ir visļaunākais. Ņemot vērā, ka manī ir arī daudz ļaunuma, lūdzu, lai viņš mani atbrīvotu vismaz no divām šāda veida problēmām. Es ierosināju, lai viņš palīdz izdzēst no manis jebkādu iedomību un stiprināt manu ticību Kungam.) Kungs?
Es esmu; Es tevi iedvesmoju lūgt tēva Pio aizbildniecību; nāc, šodien tev jāpieraksta Mans vēstījums, nedzirdot Manu Balsi, Es vadīšu tikai tavu roku;
(Jēzus aizvēra manas ausis.)
„bieži nožēlo grēkus un visas savas vainas pienes Man, lai Es tās varētu piedot; nāc pie Manis tāda, kāda esi, un Es tevi darīšu pilnīgu; pagodini Mani ar savu mīlestību un arvien slavē Mani; Es esmu Kungs;”
(Šie vārdi tika pierakstīti tā, kā Kungs to vēlējās.)
Mana mīļotā, kuru esmu svētdarījis, satver Manu roku un iesim kopā; Es tevi mācīšu ar Gudrību;
(Pēkšņi es ļoti dzīvi izjutu Kunga Klātbūtni.)
Vassula, vai zini, cik ļoti Mani iepriecina tava pilnīgā ticība? 1
(Jēzus bija ļoti laimīgs un es arī…)
atpazīt Mani, tas Man ļoti patīk; nāc; mēs, mums?
Jā, mēs, mums.
1 Ticība tam, ka Kungs ir klātesošs pašreizējā mirklī.
|