1988. gada 24. oktobris
Mans Kungs un mans Dievs?
Es Esmu; Es dāvāju tev Savu Mieru, bērniņ; Es tevi mīlu; meitiņ, ar savām lūgšanām ved pie manis visas dvēseles, lūdz par viņu atpestīšanu; iepriecini Manu Svēto Sirdi, piedodot tiem, kuri tevi atstumj; nekad nevaino viņus, nekad neapsūdzi, jo Es esmu Tiesnesis un Es pats viņus tiesāšu Tiesas dienā, tāpēc tev, Mans bērns, ir viņiem jāpiedod, ļaunumu atmaksā ar mīlestību; atbalsties pret Mani un atpūties, meklē mierinājumu Manā Svētajā Sirdī, tās dziļumos saņem Manus glāstus; nāc; mēs, mums?
Jā, mans Kungs.
Es vēlos, lai tu izteiktu šos vārdus; neaizmirsti Mani! atceries Manu Klātbūtni; vai tu zini, cik ļoti Es ilgojos, lai Tu pārdomātu Manu Klātbūtni? arī Mana Klātbūtne ir ļoti liels Noslēpums, par kuru daudzi no jums esat aizmirsuši; pārdomājiet Manu Klātbūtni; bērni, kurus Es mīlu ar mūžīgu mīlestību, ieprieciniet Mani, atceroties, ka arī pašreizējā mirklī esmu klātesošs; vingrinieties lietot šos vārdus: mēs, mums; Tu un es; es un Tu; mums; ieaiciniet Mani savās nodarbībās, sarunās un domās; godājiet Manu Klātbūtni, nekad neaizmirstot, ka Es esmu Svētais; atceroties Mani, jūs mazāk grēkosiet, jo apzināsities, ka Es Esmu ar jums; Es, Jēzus Kristus, nācarietis, svētīju ikvienu no jums;
ΙΧΘΥΣ
|