1988. gada 9. septembris

Kungs, es uzticos Tev, jo visu, ko es zinu, esmu iemācījusies vienīgi no Tevis. Neskatoties uz šo pārliecību, daudzi Baznīcas cilvēki mani izsmej un atsakās ticēt, ka vēstījumi ir Tavi. Viņi atstumj Tavus Darbus, bērniem dotās vīzijas, atklāsmes un parādības, mīdot tās kājām. Tie vēlas, lai Tu klusētu! Mans Dievs, lūdzu, nepaliec malā, steidzies mums palīdzēt, Kungs, mūsu Pestītāj! Kungs?

Es esmu; Vassula, Mans padoms tiem, kuri tevi apspiež: „ja vien jūs atkal netopat kā bērni, jūs neieiesiet Manā Valstībā”; Mans bērns, nāks laiks, kad ikviena vīzija tiks atzīta par patiesu; Es esmu teicis, ka Manā Baznīcā nebūs bezjēdzīgu vīziju vai melīgu pravietojumu, un drīz vien šie vārdi īstenosies; tā kā esmu pasludinājis, Es to piepildīšu tavas dzīves laikā;

paldies Tev, Kungs!

mēs, mums?

Mūžīgi. Āmen.