1988. gada 26. augusts

(Biju uzaicināta tikties ar dažiem musulmaņu ekstrēmistiem un diviem no viņu imamiem, un šeihu. Uz tikšanos biju aizgājusi kopā ar savu draugu teologu. Viņu patiesais nodoms bija mani nosodīt un slepeni izdzīt no manis ļauno garu. Redzot, ka ļaunā gara manī nav, viņi zaudēja pacietību, kļuva ļoti agresīvi, it īpaši pēc tam, kad saņēmu viņiem veltītu vēstījumu – mīlestības vēsti. Mans pilnīgais miers viņus sadusmoja vēl vairāk, tie mani apsūdzēja par meli un krāpnieci. Viņi sacīja, ka Tu, Mans Kungs, neesi mīlestības Dievs. Pēc šī paziņojuma mēs abi ar draugu mierīgi piecēlāmies un devāmies projām. Ja mēs nebūtu Šveicē, viņi noteikti būtu mūs nogalinājuši.) Kungs?

Vassula, pirmajā vietā ir Mīlestība; Es esmu Mīlestības Dievs, vai atceries, kā Es tev mācīju, ka Mīlestība ir Sakne? esmu tev devis piemēru par labo koku, kas nes labus augļus, tas ir Pilnīgais Koks, jo tā sakne ir Mīlestība, tā zari ir visi tikumi un tie visi ir labi; ja tā Sakne nebūtu Mīlestība, šim kokam nebūtu ne tikumu, ne augļu; kad tu redzi neauglīgu koku vai tādu, kam augļi sapuvuši, tad zini, Mans bērns, ka tā sakne ir izaugusi no visnekrietnākā pastāvošā ļaunuma;

patiesi Es tev saku: visu tikumu Sakne saucas MĪLESTĪBA; Es esmu Mīlestība, Es esmu Sakne, kas tevi pabaro un izgrezno; nāc un paliec Manī, un tu dzīvosi mūžīgi!