1988. gada 16. augusts

Kungs?

Es esmu; nekad nešaubies, Tas esmu Es, Jēzus Kristus; Es esmu tevi saucis no Sava Krusta, Es saucu tevi Savā Agonijā, jo vēlējos Tev atklāt, kāds Es, Savas Baznīcas Galva, izskatos mūsdienās; Mans Tēls1, miris un guļošs Savas Mātes rokās, simboliski parāda jums to, kā jūsu atkrišana ir nodevusi Manu Baznīcu;

redzi, meitiņ, esmu tev parādījis pašreizējās Baznīcas patieso stāvokli, tu esi sajutusi Manas Mātes sāpes un esi redzējusi Viņas rokās Manu mirušo Ķermeni, nodotu, saplosītu, šaustītu, caurdurtu un piesistu krustā, un tieši tāda šodien ir Mana Baznīca; Mana Māte to apraud ar asiņainām asarām, tāpat kā viņa apraudāja Manu Miesu Golgātā, tomēr pavisam drīz Baznīca tiks atjaunota, pārveidota un augšāmcelta, tāpat kā Es, Kungs, esmu piedzīvojis Augšāmcelšanos! Baznīca vairs neatradīsies šai nožēlojamajā stāvoklī, Mani ienaidnieki ir iznīcinājuši Manu Templi, bet ar Savu Spēku no Augšienes un Savu žēlastību Es, Kungs, to atjaunošu trijās dienās;

Es jums apsolu, ka Mana Baznīca atdzīvosies, un Es būšu To atjaunojis un pārveidojis, tāpat kā Pats tiku pārveidots; Es no jauna uzcelšu Savu Namu, un Taisnīgums būs Manas Baznīcas vidukļa josta, bet Uzticība – tās gurnu apsējs;2 Šķīstība būs Viņas Lāpa, lai tos, kas ir apgānījuši Manu Vārdu, vestu Savā Gaismā un šķīstītu, jo Es, kungu Kungs, Es, Jērs, dzīvošu Viņā, un Viņai piederošie pieņems Baznīcu tāpat, kā Manējie pieņēma Mani pēc Augšāmcelšanās, un tad, tāpat kā māte mierina savu bērnu, Es mierināšu jūs vēl vairāk, ar lielu mīlestību Es jūs ieslēgšu Savos Apskāvienos;

mīļotie bērni, Es jums gatavoju Jaunas Debesis un Jaunu Zemi, kurā dzīvot; šo zemi piepildīs Dzīvības Koka augļi, kuri saucas Miers, Svētums un Mīlestība; tā kā šī koka sakne3 ir Mīlestība, jūs uzlūkosiet Manu Vaigu, tiksiet piepildīti ar Manu Svēto Garu kā pirmo Vasarsvētku laikā, Mans Gars jūs piepildīs ar Mīlestību… Es izrotāšu Savu Dārzu, Es apūdeņošu Savas puķudobes, un Manas Taisnības rasa nonāks pār jums, Mani mīļotie, bet Mana Gaisma stiprinās jūsu stumbrus, liekot atspīdēt disciplīnai;

meitiņ, esi drosmīga, arī jūs, mīļotie, nezaudējiet drosmi! Es zinu, cik smagi ir dzīvot tuksnesī, bet drīz vien šim Laikam pienāks Gals, un Es drīz atnākšu, lai jūs šķīstītu; patiesi, Es, Kungs, jums saku: Es jūs satveršu negaidīti, kad Mana Gaisma nāks pār jums, Manas Debesis satricinās zemi, un visi, kuri Mani mīl, lieks ceļus Manā priekšā, Mani pagodinot; daudzi atcerēsies par Mani un atgriezīsies pie Manis, to visu sauks par Baznīcas Lielo Atgriešanos;

taču, Man par lielu žēlumu, būs arī ietiepīgas dvēseles, kuras ir zaimojušas Manu Svēto Vārdu un cīnās Mana pretinieka pusē; šīs dvēseles Mani atgrūdīs vēl vairāk; pienākot šim laikam, Sātans tās aizslaucīs, aizraujot sev līdzi Mūžīgajā Ugunī;

Vassula, sajūti Manu Svēto Sirdi… Es neizsakāmi ciešu, nav vārdu, lai tev to izteiktu, jo Es Esmu Mīlestības un Žēlsirdības Dievs, bet vienlaikus arī Taisnības Dievs, un Man ir jābūt jūsu Tiesnesim, kad Mana radība saceļas pret Mani; Mana Dvēsele ir savainota, un Manas Asinis straumēm izplūst laukā no Manas Miesas; Es mīlu jūs visus! tomēr jūs Mani esat ievainojuši; Es esmu jūsu Svētais, bet jūs esat Mani caurdūruši; Es esmu jūsu Pestītājs, kurš šodien sauc no Sava Krusta: nāciet atpakaļ pie Manis! atgriezieties pie Manis! nāciet un esiet svēti, tāpat kā Es esmu Svēts! nāc, bērns, Es esmu ar tevi; paturi Mani savā sirdī un dod Man atpūtu, esi vienota ar Mani;

Jā, mans Kungs, es Tevi pielūdzu!

pielūdz Mani, dāvā Man atdusu, jo esmu tik noguris…

Kungs, – mēs, mums?

Jā, mēs, mums, mūžīgi,

Āmen.

1988. gada 16. augusts

(Jaunava Marija.)

Vassula, esi vistuvākā sadraudzībā ar Mani, dēvē Mani par Māmiņu, saņem Manu Mieru, Es mīlu tevi;

Arī es Tevi mīlu, iemāci man mīlēt Tevi vairāk!

Vassula, Es esmu ievedis tevi Savā Vissvētākajā Sirdī;

Kungs, paldies par žēlastību Tevi sajust, sastapt un redzēt!

šī ir Mana dāvana tev, tomēr nekad neaizmirsti, ka esmu tevi apveltījis ar šo dāvanu Savam Labumam un Godībai; noglāsti Mani ar savu mīlestību, iesmaržo Mani ar savu mīlestību, mierini Mani, pagodini Mani, Savu Kungu, ar savu mīlestību; pacel savu prātu pie Manis un vienīgi pie Manis, Es Esmu Viens un Vienīgais, Kurš ir nozīmīgs, Es Esmu Viss, Es Esmu Mūžīgais, Alfa un Omega; Es Esmu Tas, Kurš glābj, Es Esmu Tavs Radītājs, Es esmu Vissvētākais, Es Esmu Mīlestības Gars, tāpēc nāc pie Manis, jo Es zinu tavu trauslumu, nāc pie Manis un mīli Mani, Es vienmēr tev atgādināšu, ka Es Esmu tavs Dievs;

nav svarīgi, cik vāja un samaitāta tu esi, jo Mans Spēks tevi atbalstīs, mīļotā dvēsele, atceries vēl ko, atceries, ka Man neviens nav vajadzīgs, Man pietiek pašam ar Sevi, lai pabeigtu Savus Darbus, tomēr Man sagādā prieku tajos dalīties ar Savu radību; palūkojies uz Mani un priecājies par gūto labvēlību! daudzi ir ilgojušies redzēt, ko tu redzi, un nekad nav to redzējuši, dzirdēt, ko tu dzirdi, un nekad nav to dzirdējuši, daudzi ir vēlējušies sajust to, ko sajūti tu, bet nav sajutuši, tāpēc priecājies, dvēsele! līksmojies! apklāj Mani ar slavēšanu, vainago Mani ar Mīlestības vītnēm, iesmaržo Mani ar vīraka smaržu un izpušķo Mani ar saviem bērnišķiem Mīlestības vārdiem; svētī Mani, savu Kungu, un pielūdz Mani, mīļotā;

tu vienmēr saņemsi Manu Maizi, un nekā tev netrūks, Es pabarošu tavu dvēseli, Es esmu Tavs Pestītājs un apsolu, ka vienmēr, līdz beigām, būšu pie tevis šajā īpašajā veidā;

Gudrība dāvā Savas iespējas ne tikai taisnajiem, bet arī netaisnajiem; nāc…