1988. gada 15. augusts

Es, Kungs, tevi svētīju; Mana Vissvētākā Sirds, sāpju pilna, smagi strādā; ērkšķiem sadurts, Es meklēju atpūtu un mierinājumu tajos, kuri Mani mīl un Mani meklē; Es vēršos pie Savām mazajām dvēselēm un tās sasniedzu, jo viņu mazumā Es rodu Sev atpūtu, Es rodu Sev mierinājumu;

Jēzu, sajūtot Tevī šīs sāpes, paliek tik smagi…

lūdzies par tām dvēselēm, kurām ir vajadzīga pestīšana, lūdz Mani, jo Mans Vārds ir „Tas, Kurš glābj”; stundas aizlido, ir pienākušas atmaksas dienas, ir pienācis laiks sodam; šī laikmeta netaisnība ir tik liela un atkrišana tik smaga, ka Mūsu Sirdis ir caurdurtas no visām pusēm, to ir izdarījušas cilvēku netaisnība un drausmīgie pret Mums vērstie apvainojumi;

Es jūs lūdzu atgriezties pie Manis un pievērsties Man, un Es jums piedošu! tverieties cieši pie Mīlestības, un Es jūs aplaistīšu ar Savām svētībām; savstarpējās attiecībās esiet taisnīgi un laipni cits pret citu, mīliet cits citu, kļūstiet par Manas Gaismas bērniem; izprotiet, kādēļ ar jums ir notikušas tik daudzas nelaimes, – tās ir izraisījis jūsu dvēselēs uzkrātais ļaunums; atgriezieties pie Manis un ļaujiet Manām Asinīm jūs šķīstīt;

(Vēlāk:)

Mani bērni, Es esmu jūsu Svētā Māte, atgriezieties pie Dieva; Es jūs lūdzu atgriezties pie Viņa, un Viņš jums piedos, Viņa Žēlsirdība nolaižas pār jums līdzīgi rasai; radība, līdzīgi ziedam tu atvērsies un uzņemsi sevī Viņa Gaismu; Es jūs aicinu, Es jūs iedrošinu, bet cik daudzi no jums pazīst Mūsu Aicinājumus? cik daudz ir to, kuri tiem tic? Mana Sirds ar sāpēm atzīst, ka tādu ir tikai neliela saujiņa; šīs paaudzes sirds ir pārvērtusies granītā, racionālisms tos ir padarījis aklus, un viņi ir aizmirsuši Dieva ceļus, viņi ir aizmirsuši Dieva brīnumus; viņi ir aizmirsuši, ka Dievs ir Visvarens un Žēlsirdības pilns, un vēl nekad Viņa radība nav kritusi tik zemu, pat ne Sodomas un Gomoras dienās ne; jūsu vienaldzība ir caururbusi Mūžību, un jūsu ticības trūkums jūs notiesā; jūs nerimstoši un nežēlīgi vajājat Manas Parādīšanās un tos, kurus Dievs ir svētījis, dodams Savus vēstījumus, un tas kļūs par vienu no jūsu krišanas iemesliem;

Es, jūsu Svētā Māte un jūsu Pestītāja Māte, jūs lūdzu: nožēlojiet grēkus un mainieties, atgriezieties pie Mums un dzīvojiet svēti Dieva acu priekšā, esiet gatavi sastapties ar Viņu, lai jūsu rokas būtu labu darbu pilnas un šķīstas;

(Pēc baznīcas apmeklējuma man nācās nokāpt pa garām kāpnēm. Lai arī apkārt nebija manāms neviens zieds, tikai cements, es jutos tā, it kā staigātu pa rožu dārzu.)

(Vēlāk:)

Es tevi aplaistīju ar Savu smaržu, Es vēlējos, lai tu sajustu Manu Klātbūtni; Es devu tev šo dāvanu, lai atgādinātu, cik mīļa tu Mums esi, bērniņ; Es esmu tava Svētā Māte un esmu laimīga, ka tu atkal esi Mūsu tuvumā; mīļotā, Es svētīju tevi un visu tavu ģimeni;

Svētā Māte, es tev pateicos par visu. Es tevi svētīju.

Ziediņ,

Jā, Jēzu.

tu drīksti saukt savu Svēto Māti par Māmiņu; kopš šī brīža esi ar Viņu tikpat tuvās attiecībās kā ar Mani; mēs, mums, neaizmirsti Manis mācīto;

Jā, Kungs.

Es, Kungs, svētīju ikvienu no jums;

ΙΧΘΥΣ