1988. gada 6. augusts

Vassula,2 nekad nezaudē drosmi, Es esmu tev līdzās; ieej Jēzus Brūcēs, ienāc Manā sāpju pilnajā Sirdī un sajūti Manas ciešanas, sajūti, kā Es raudu;

Es nāku pie daudziem3 un rādu viņiem Savu Sirdi; Es dāvāju zīmes, liekot Saviem attēliem raudāt; Es parādos visdažādākajās vietās, bet Manu bērnu sirdis ir pārklājusi bieza garoza, neticības slānis; viņi izsmej ticīgos, Dieva Vārds viņiem neko nenozīmē, Dieva aicinājumi netiek ņemti vērā, un tie pievērš maz vērības Mūsu brīdinājumiem; neviens nevēlas ieklausīties atklāsmēs, kuras izrunājusi Dieva Mute; tava laikmeta ticība ir iztukšojusies, to ir aizslaucījusi neiecietība, izvirtība, nežēlība un kaunpilna uzvedība; Mana Bezvainīgā Sirds ir sāpju pilna, Mana roka vairs nespēj noturēt Dieva roku, lai tā nekristu pār jums;

Baznīcai ir jātop atdzīvinātai, tās šķīstīšanās laiks ir gandrīz galā; Svētais Gars nāks pār jums, dāvādams cerību, mīlestību un ticību, Viņš atjaunos jūsu ticību un pabaros dvēseli, un tas taps zināms kā Lielā Atgriešanās, kā Mūžīgā Strauta izviršana, kā Ziedu uzplaukšana; Baznīcas šķīstīšanās sagatavos jūs sastapties ar Jaunām Debesīm un Jaunu Zemi, Tā sagatavos jūs sastapties ar jūsu Dievu; izprotiet to dziļo Mīlestību, kāda Man ir uz ikvienu no jums; mēs, mums?

Jā, mēs, mums.

 nāc;

(Dievmāte mūs aizveda uz svētā Silvestra baznīcu. Tajā viņa mums vēlējās parādīt pašreizējo Baznīcas stāvokli, savu ievainojumu dēļ tā ir gandrīz mirusi, bet Jēzum pieceļoties, atdzīvosies arī Baznīca.)