1988. gada 11. jūlijs

(Man ir grūti būt vienatnē, lai rakstītu, apkārt ir pārāk daudz cilvēku.)

ak. meitiņ, Es, Kungs, tevi mīlu, nāc un upurē Man visu, kas tev ir, pat savu grēcīgumu, un Es to visu vērsīšu par labu, Es, Kungs, esmu Dievišķs, un ikviena Man upurēta lieta var tikt Manas Dievišķības pārvērsta; Es šķīstīju katru darbu, ar Savu Šķīstumu Es varu pārveidot visu; Vassula, biežāk esi vienatnē, nāc pie Manis kaut uz pavisam īsu brītiņu;

(Vēlāk es vaicāju Jēzum, kādiem būt jābūt pirmajiem soļiem ceļā uz vienotību starp Romas katoļiem un pareizticīgajiem.)

Es dodu tev Savu Mieru;

Es tev upurēju savu gribu.

esi klusa un ieklausies; upurē Man savu gribu un ļauj Manai Vissvētākajai Sirdij salēkties priekā; iepriecini savu Dievu, atmodini Manu prieku, iepriecini Manu liesmojošo Sirdi; upurē Man savu gribu, – tu to upurē savam Tēvam, kurš tevi ir radījis; nāc, Es tev atbildēšu: taviem brāļiem2 būs jāsaprot un jātic, ka tas esmu Es, Kungs, kas ilgojas jūs apvienot; taviem brāļiem būs jānotic, ka Es lietoju tevi kā Savu piezīmju grāmatiņu, lai pierakstītu Savas vēlmes, un viņiem visiem ir jāvēlas nokāpt no tiem augstajiem sēdekļiem, kurus viņi paši sev ir radījuši;

Mana pirmā Baznīca bija Šķīsta, Pazemīga un Mīlestības pilna; pašreizējā Baznīca vairāk atgādina troņu kolekciju; viņiem visiem būs jānokāpj no šiem augstajiem sēdekļiem, lai sekotu jaunajam Manis dotajam bauslim; Es mīlu Savus bērnus, bet šie Kaini viņus ir izdzenājuši, Mans Nams ir padarīts par tuksnesi, kurā tagad aug tikai ērkšķi un dzelkšņi; Vassula, laiks ir pavisam tuvu, Mana atgriešanās ir drīza, Mīlestība nāks atpakaļ kā Mīlestība; Mīlestība tevi mīl;

necenties izprast, kāpēc Savu vēstījumu pierakstīšanai Es esmu izvēlējis tevi, zini tikai to, ka tieku īpaši pagodināts, izvēloties niecību; jo mazāka esi Tu, jo lielāks esmu Es, jo zemāka tu esi, jo vairāk Man ir jānoliecas, lai aizsniegtu tevi; esi pilnībā nekas, un ļauj Manam Garam elpot tevī, zemojies, lai apkārtējie varētu ieraudzīt vienīgi Mani; dvēsele, parādi Man pateicību, pakļaujoties un bieži upurējot savu gribu, tu pakļaujies Mīlestībai;

mēs, mums?

Jā, mūžīgi mūžam.