1988. gada 29. jūnijs
Kungs?
Es esmu; ziediņ, šī Mīlestība, ar kādu Es mīlu visu cilvēci, nekad nav tikusi izprasta pilnībā, un tādēļ Es ciešu! Es ciešu ļoti dziļas sāpes, visudārgākā dvēsele, dāvā Man atpūtu, dāvā Man atpūtu, mīlot Mani;
Kungs, ja vien Es kādā veidā spētu remdēt Tavas sāpes un dalīties tajās, tad atļauj man to; lieto mani, lieto ikvienu manu šūnu, iemāci man Tevi mīlēt bezgalīgi.
Es tevi mīlu, Manas Vissvētākās Sirds Vassula, un mēs dalāmies it visā; vai apzinies, ka tu dalies Manā Krustā un Manās Ciešanās, ak, Vassula! Manas Asinis straumēm izplūst no Manas Miesas, Manis paša bērni – priesteri, bīskapi un kardināli, sit Mani krustā, atkritēji ir Manas Svētnīcas sirdī; Mani vistuvākie draugi ir nodevuši Mani, daudzi Mani ir atstājuši, daudzi – šaustījuši; vislabākie draugi ir caurdūruši Mani, Es ciešu un eju Savu otro Ciešanu ceļu;
Mans Kungs…
mīli Mani, mīli Mani un atļauj izrunāt tos pašus vārdus, ko tev ir teicis tavs sargeņģelis: „neviens cilvēks nekad nav tik ļoti mīlējis savu eņģeli kā tu”; maziņā, kaut kādu dienu Es varētu tev teikt: „šajā laikmetā neviens cilvēks nav Mani mīlējis tik ļoti kā tu”;
(Vēlāk:
Šodien bīskaps Lefebrs tiek ekskomunicēts. Visu dienu mans gars bija ļoti nomākts.) |