Es esmu; Vassula, nekad nezaudē drosmi, atceries par Manu Mīlestību, ar kādu tevi mīlu, visudārgā dvēsele, Es tevi mīlu ar visām tavām vājībām, tu esi trausla, atļauj Manam Garam tevi vadīt, izzūdi Manī un Manā Spēkā; saplūsti ar Mani un ļauj visu izdarīt Man, lai viņi redzētu, ka tas viss patiesi ir Mans Darbs; tu nekas neesi, tāpēc arī paliec nekas un atstāj vietu, kur Manam Garam augt tevī, atļauj Man uzelpot tevī, ļauj Man priecāties tevī; atļauj Man šādā veidā tevi lietot, lai atpestītu jūs visus un apvienotu;

ziediņ? šajās dienās Es tev mācu atšķirt patiesās atklāsmes un vīzijas no viltus atklāsmēm, vīzijām un mācībām; viss nepatiesais ir Sātana darbs, viņš sēj apjukuma sēklu, lai apkaunotu Patiesību; tā tas bija Peskarā;5 Sātans kviešu vidū sēj nezāles, radot jūsos apjukumu; būdams nikns par to, ka notiek Medžugorjē, viņš cenšas jūs samulsināt, mēģinot Maniem Darbiem uzlīmēt savas viltus etiķetes;

meitiņ, kad tu lasi atklāsmes, kas atklāti pauž atšķelšanos no Manas Baznīcas, kas noliedz Pēteri un jūsu Svēto Māti, tad zini, – tās nav no Manis, Kunga un jūsu Dieva; šīs atklāsmes iedvesmo ienaidnieks, kurš paslēpjas aiz Mana Tēla, lai sašķeltu jūs, cik vien tas ir iespējams; zini, ka Es, Kungs, nevēlos, ka Manas avis tiek izkaisītas, – Es vēlos, lai jūs apvienotos Pētera vadībā vienā Ganāmpulkā, Es vēlos jūs visus redzēt sapulcinātus kopā; Es atkārtoju to atkal, ka Es, Jēzus Kristus, jūsu Kungs un Pestītājs, esmu izvēlējies Pēteri, lai tas barotu un sargātu Manus jērus un avis līdz Manai Atnākšanai, šodien Pētera vietu ir ieņēmis Jānis Pāvils II, uzklausiet, ko Gars saka baznīcām;

Vassula, Sātans zina, ka viņa dienas ir skaitītas, tāpēc šodien sarkanais pūķis cenšas aizraut sev līdzi pēc iespējas vairāk dvēseļu; daudzos prātos, kuriem vajadzētu būt pilniem ar svētumu un garīgumu, viņš ir iedvesis dažādas novirzes, kuras novērš jūs no Patiesības un visa svētā; mīļotā, paskaties sev apkārt, gluži kā Sodomas un Gomoras laikos jums, bērniem, tiek piedāvātas visdažādākās izklaides, lai tās piepilda jūsu garu un vairs neatliek vietas ne svētumam, ne Man, jūsu Radītājam un Dievam;

Vassula, Es jūtos atstumts,1 Es jūtos aizmirsts un nemīlēts; Es, kurš aiz Mīlestības uz jums nomira pie Krusta, Es, kurš esmu Mīlestības Gars, – redzi, kā pret Mani izturas! vai Es to būtu pelnījis?

Vassula, lūdzies, lūdzies, lūdzies par šo atgriešanos; Sātans intensificē savus uzbrukumus Manai radībai, lai jūs visus līdz ar sevi ierautu bezdibenī; ak, radība! tu esi tik vāja, tu esi tik šausmīgi vāja! ikviena atklāsme, kas noliedz svēto Euharistiju, nodēvējot to par rituālu2, vai arī neatzīst jūsu Svētās Mātes Nevainīgo Sirdi, tā nenāk no Manis; Es, Kungs, jūs bezgalīgi mīlu un vēlos jūs vēlreiz brīdināt no viltus praviešiem;

mīli Mani;

mēs, mums?

---