1988. gada 25. maijs
(Šorīt biju ļoti aizņemta, tādēļ bija grūti atpazīt Kunga Klātbūtni un runāt ar Viņu. Vēlāk es apsēdos verandā papusdienot. Pēkšņi ar iekšējo skatienu es ieraudzīju Kungu, kurš sēdēja pie galda kopā ar mani un raudzījās, kā es ēdu. Viņš pavaicāja, vai man garšo, un es atbildēju, ka garšo, un pateicos Viņam. Šiem vārdiem sekoja neliels klusuma mirklis, bet pēc tam Kungs jautāja, vai es vēlētos, lai Viņš svētītu šo mielastu. Es ar prieku piekritu. Jēzus svētīja manas pusdienas un palika ar mani, kamēr biju paēdusi. Es Viņam pateicos par ēdienu. Kungs vēlējās man atklāt, ka es pirms ēšanas varu Viņu lūgt svētīt ēdienu.)
Mīļotā, centies lūgt no Manis svētības; Es svētīšu tavu ēdienu;
Jā, Kungs, paldies, ka mani māci.
Vassula, Es tevi mīlu, Es būšu tavs dievišķais Skolotājs līdz galam;
Kungs Jēzu, paldies Tev. Es vērsos ar lūgšanu pie svētā Franciska, vai viņš to ir dzirdējis?
Debesīs ikviena lūgšana tiek uzklausīta, nekas netiek atstāts novārtā; viņš tevi ir dzirdējis, svētais Francisks ir tavā tuvumā; nāc, mēs, mums?
Jā, mans Dievs! Slava Tev, Kungs!
4 Jēzus apklusa un palūkojās uz mani.
|