Sava dievišķā pestīšanas plāna ietvaros Dievs vēstures gaitā ir sūtījis Savus vēstnešus – praviešus un apustuļus, skolotājus un sargus, kuru uzdevums ir bijis atvest tautu atpakaļ uz pareizā ceļa, stiprināt tautas ticību, mieru un aizsargāt vienotību.

Mūsdienās ar visdažādāko harizmu starpniecību piepildās praviešu Isajas (44, 3) un Joela (2, 28) pravietojumi: „Es izliešu Savu Garu pār jūsu pēcnācējiem”, kā arī: „jūsu dēlu un jūsu meitas pravietos un redzēs vīzijas”. Pār vīriešiem un sievietēm tiek izlietas žēlastības dāvanās ar kuru palīdzību ir jānostiprina viņu kristīgā ticība, lūgšanu dzīve un kalpošana Dieva godam.

Ar šādu garīgu dāvanu (harizmu) ir tikusi apveltīta arī Vassula Rīdenas kundze un tas ir saistīts ar īpaša aicinājuma piepildīšanu. No savas tumsības dziļumiem Vassula ieraudzīja Gaismu. Kungs aizskāra viņas sirdi, lai to šķīstītu un dziedinātu un kopš tā laika viņa „iekšēji redz Jēzu Kristu un Jaunavu Mariju” kā arī spēj iekšēji sadzirdētu Viņu vēstījumus. Par šo unikālo pieredzi liecina 70 piezīmju burtnīcas, kuras patlaban ir iznākušas septiņos sējumos. Vēstījumus, kurus Vassula ir saņem, viņa pieraksta pati, lai arī tiek diktēti „no Augšienes”. Viņas cilvēciskais rokraksts ir pilnībā pārveidots.

Vēstījumi ir Dieva dāvanas, kuras ir paredzētas garīgai dziedināšanai, mīlestībai un žēlsirdībai, kuras ir paredzētas visiem. Vassula tika aicināta kļūt par dedzīgu Kristus liecinieci, kas nes Viņa Krustu uz visiem četriem šīs sekularizētās pasaules stūriem. Kopā ar daudziem citiem mācekļiem viņai ir bijis jābūt par dievišķās apredzības instrumentu, par Dieva Vārda, līdzjūtības, izlīguma un miera atbalsi.

Vēstījumi nav nekas jauns, tie ir tikai atgādinājums par Kristus Evaņģēliju. Vassulas galvenais uzdevums ir dalīties Labajā Vēstī sludinot par to dažādās kopienās, lūgšanu sapulcēs, kā arī publicējot vēstījumus un šādā veidā „vedot dvēseles pie Jēzus Kristus.”

Šī aicinājuma pārsteidzošais raksturs izraisīja jautājumus un šaubas gan pašā Vassulā, gan viņas draugos un klausītājos. Arī „Patiesas dzīves Dievā” lasītāji, iespējams, būs pārsteigti par dažām lietām. Tomēr mēs zinām, ka misticisma dažādās izpausmes vienmēr ir sastapušās arī ar dažādu attieksmi mistiķa kristīgās tradīcijas ietvaros. Bulgārijā visu karojošā marksistiskā ateisma laiku dzīvoja ar izcilām dāvanām apveltīta sieviete, kura spēja pravietot cilvēkiem gan par viņu pagātni un tagadni, gan nākotni. Viņas ticība un pravietiskā balss lika saļodzīties ateistiskajiem konceptiem kā arī izmainīja desmitiem tūkstošu cilvēku dzīves. Bīskapi, priesteri un teologi personiski piedzīvoja viņas dāvanu autentiskumu un atzina tās. Tomēr Baznīcas tradīcijas ietvaros nebija iespējams pieņemt kādu autoritatīvu paziņojumu vai nostāju attiecībā uz šo fenomenu.

Pirms dažiem gadiem biju patiesi pārsteigts un aizkustināts par kādu liecību. Jaunava Marija vienlaikus bija parādījusies trīs protestantiem, kurus visus es ļoti labi pazīstu, tomēr viņi šo notikumu neuztvēra kā neparastu garīgu pieredzi, jo tas nebija daļa no viņu baznīcas tradīcijas.

 „Mēs staigājam ticībā” (2 Kor 5, 7) un „ticībā saprotam”. Katra kristieša pienākums ir atpazīt Dieva Garu un saskatīt, vai kādam notikumam nav saistības ar citiem gariem. Arī atpazīšanas dāvana ir Svētā Gara dāvana (sal. 1 Kor 12, 10 – 11, 1 Jņ 4, 1). Galvenais kritērijs, kas norāda uz gara „izcelsmi” ir ticība Kristum kā Iemiesotajam Dieva Dēlam un mūsu Pestītājam (1 Jņ 4, 2f).

Pamatā „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumu saturs saskan ar Svētajiem Rakstiem un Baznīcas tradīciju. Tie ir tikuši izplatīti, lasīti un pārdomāti Baznīcas iekšienē, vēstījumu mērķis ir kristīgās ticības atdzimšana, atjaunotne un vienotība. Bieži vien vēstījumos mēs sastopam atsauces uz Bībeli kā uz patiesības, zināšanu un gudrības avotu. Vēstījumu doksoloģiskā daļa sakņojas Bībeles mācībā. Daudzās lūgšanas, neatliekams aicinājums uz atgriešanos, lūgšanu, gavēni un svētu dzīvi ir ļoti tuvs pareizticīgo garīgumam. Vassulas redzējuma ietvaros mēs sastopam arī daudzas citas pamatpatiesības, ērtības, un Baznīcas mācības. Visās vēstījumu grāmatās nemitīgi tiek uzsvērta lūgšana, pazemība, žēlsirdība, nesavtība, miers, izlīgums un savstarpēja mīlestība Kristus vārdā. Attiecībā uz sāpju nomocīto cilvēci tiek minēta Dieva pāri plūstošā žēlastība un maigums, tajos ir brīdinājums grēka pārņemtajai cilvēcei un aicinājums pamosties, lai iesaistītos „cīņā pret sātanu un viņa sekotājiem.” Visās šajās pamattēmās ir jaušams „pravieša vārds” un aicinājums visiem kristiešiem.

Atcerieties par kalna svētībām! Dzīvojiet saskaņā ar desmit baušļiem! Tagad ir pienācis grēku nožēlas laiks! „Dzīvojiet tā, it kā šī būtu jūsu pēdējā diena virs šīs zemes.” Vai esat izlīguši ar saviem brāļiem un māsām?” „Dalieties Manā Krustā.” „Meklējiet taisnību un palīdziet apspiestajiem.” „Bagātībai ir jāatgriežas.” „Ar mīlestību sludiniet par mīlestību.” „Jūsu mazticīgais laikmets ir miris. „Nepieņemiet sātana augļus – šķelšanos un nešķīstību.” „Esiet nomodā un gatavi „pēdējām dienām”, jo Kungs jau ir uz „atgriešanās ceļa.”

Un atkal atskan cerības un dzīvības vēstījums: „Nokrati pīšļus un putekļus, kas tevi ir pārklājuši un augšāmcelies no mirušajiem.” „Svētā Euharistija ļaus tev palikt dzīvam.” „Nemiera laikiem” sekos „jauns mīlestības un miera laikmets.” „Mana Valstība stāv pie pašām jūsu durvīm.” Dievs vēlas, lai visi būtu izglābti (sal. Rom 10, 12 – 13).

Vēstījumi ir Dieva Mīlestības himna un tā ir kā „strūklaka, kā dzīvā ūdens aka.” Mīlestība ir „Dzīvības koka un visu tikumu sakne”, tādēļ „sējiet mīlestības sēklas visos virzienos.” „Nevienu netiesājiet, bet ļaunumam atmaksājiet ar mīlestību.” Mīlestības Avots ir Svētais Gars, Viņš ir arī Dzīvības Devējs. Viņš mūs ieved visā patiesībā un tumsību pārveido Gaismā. Viņš paceļ un šķīstī mūsu sirdis, svētdara mūs ar sakramentu palīdzību, iznīdē to, kas slims un ienes Baznīcā atjaunotni. Svētais Gars rada kopienu, kurā valda mīlestība. Viņš atmaksā Dieva nabagiem un pazemīgajiem.

Viens no spēcīgākajiem Vassulas Rīdenas redzējuma elementiem ir Baznīcas sašķeltības nopietnība, tas, cik steidzami ir kaut kas jādara, lai Baznīca tiktu apvienota un cik liela nozīme ir ekumēniskajai kustībai.

Cik bieži brūces Kristus Miesā cērt tieši uzticības, pazemības un savstarpējas mīlestības trūkums. Sāncensība par šīs zemes varu, egoisms un lepnība nevar mūs ievest vienotībā. Tiem, kuru uzdevums ir atkal sapulcināt kopā Kristus izklīdināto ganāmpulku, būtu „jāpieklust”, lai sadzirdētu sava Kunga balsi. Viņiem vajadzētu „zemu noliekt viņu galvas”, lai saņemtu Baznīcas Galvas – Jēzus Kristus – svētību. Tad Viņš visus piecels un vedīs pie Sevis. „Svētīgi ir tie, kuri necenšas sameklēt savstarpējās atšķirības vienīgajā Kristus Svētajā Vārdā. „Lūdzies par Pasaules Baznīcu padomi” un par visas pasaules ekumēnisko kustību. Nekad neaizmirsīsim, ka „ceļš uz vienotību ir mīlestība un pazemība.”

Patiesa vienotība ir un būs sirdīs, tās nebūs „burta vienotības, bet gan gara.” Vienotība ir Dieva dāvana, tomēr tās sasniegšanai arī cilvēkam ir jāpieliek zināmas pūles un jāveltī tai sevi: „ja sastopies ar šķelšanos – ienes tajā mīlestību mieru, bet, ja piedzīvo apjukumu, lūdz pēc Gaismas.” „Vienotība nāks kā rīta Blāzma… Tā nāks no Dieva, jūsu tautas to dēvēs par Lielo Brīnumu, par Svētīto Dienu… Šajā dienā visas Debesis priecāsies.” „Iedomājies, cik ļoti es priecāšos, kad jūsu visi sapulcēsieties ap vienu altāri, lai slavētu Mani; kad jūs atzīsiet savas kļūdas, nožēlosiet savu dumpīgumu un atcerēsieties, cik ļoti es jūs mīlu.” Dievs vēlas „apvienot visas tautas no Austrumiem līdz Rietumiem un no Ziemeļiem līdz Dienvidiem.”

Dažos vēstījumos tiek paustas patiesas ilgas, lai Lieldienas – „svētku Svētki” un „uzvaru Uzvara” – tiktu svinētas vienā un tajā pašā dienā. Šim aicinājumam būtu jākļūst par impulsu, kas šim nozīmīgajam strīdus jautājumam liek no jauna atgriezties ekumenisko tikšanos laikā risināmo problēmu saraksta augšgalā. Patiesībā šis jautājums ir nesaraujami saistīts ar pirmo Ekumēnisko koncilu, kura lēmums bija stiprināt vienotību un iedvesmot kopīgu liecību.

Daudzi pareizticīgie priecājas par Vassulai doto dāvanu un novērtē vēstījumus, tomēr ne vienmēr pieņem visas to nianses. Arī es pats vēl arvien cīnos ar dažiem jautājumiem, kas jau agrāk manī ir raisījuši neizpratni. Bet vai mēs nevarētu mierināt sevi pieņemot, ka šie vēstījumi ir nākuši pie mums ar ierobežotās cilvēciskās dabas starpniecību un mēs tos spējam arī uztvert vienīgi saskaņā ar mūsu garīgās uztveres spējām? Vassulas vēstījumus spēj uztvert vienīgi mistiska dvēsele, to lasīšana pieprasa no cilvēka lūgšanu pēc „zināšanām un atpazīšanas” (Flp 1, 9), tos pieņems tas, kurš mīlestības spēkā meklē patiesību un pretojas ikvienam pārāk viegli nākušam spriedumam.

Gara dāvanas ir dažādas (1 Kor 12, 10). Spriedīsim par koku pēc tā augļiem (Mt 3, 10; 7, 16). Daudzi cilvēki jau ir atzinuši „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumu augļu vērtību – tie ir padziļinājuši garīgo dzīvi, stiprinājuši kristīgo ticību, likuši atgriezties neticīgajiem. Un mēs vēl ieraudzīsim Dieva apsolījumu piepildīšanos: „Es, Kungs, pavairošu redzējumus un bez mēra izliešu pār visu cilvēci Svēto Garu.” „Jūs būsiet kā lekna zāle ūdens krātuvju malā.”

Pateiksimies Dievam par visām dāvanām.

Debesu Tēvs, aizdedz mūsu sirdis ar Sava Svētā Gara uguni.

 Dāvā mums Gudrības un ticības,

 Uzdrīkstēšanās, pacietības, pazemības, stingrības,

 Mīlestības un grēku nožēlas Garu.