Tēvs Vladimirs Zeļenskis, krievu pareizticīgais

Šīs grāmatas vārdi runā paši par sevi – tiem nav vajadzīgs nedz izskaidrojums, nedz kāda īpaša cilvēka starpniecība. Šie vārdi ir apburoši savā vienkāršībā. Tie mums stāsta par Dievu un saka, ka ir Dieva vārdi.

Dieva vārdi – vēl viena atklāsme?

Ir tikai viena, unikāla un galīga Dieva Atklāsme un tas ir Kristus Evaņģēlijs. Viss, ko Jēzus mums ir mācījis, ko Viņš ir darījis Savas zemes dzīves laikā ir uz visiem mūžiem iegravēts Baznīcas sakrālajā atmiņā. Tomēr Baznīcas dzīve ir daudz bagātāka un dziļāka nekā tas ārēji šķiet – tā pārkāpj savas redzamās robežas.

Attiecībā uz Vassulu mēs varētu minēt Jāņa evaņģēlija vārdus: „Un vēl daudzas citas lietas Jēzus ir darījis – ja visas tās pēc kārtas uzrakstītu, tad man šķiet, visa pasaule nevarētu uzņemt sarakstītās grāmatas.” (Jņ 21, 25)

Jēzus vārdi un darbi, kurus evaņģēlisti un apustuļi nebija spējīgi ietilpināt savās grāmatās, glabājas mūžīgajā Evaņģēlijā. Svētais Jānis pats saka savā atklāsmē: „Un tad es redzēju citu eņģeli laižamies Debesu vidū; tam bija mūžīgs Evaņģēlijs sludināms tiem, kas dzīvo virs zemes…” (Atkl 14, 6)

Šis „mūžīgais Evaņģēlijs” pieder tam pašam Jēzum, kurš mūs uzrunā ar Sava Evaņģēlija starpniecību. Viņš uzrunā ikviena no mums sirdi un tie, kuriem ir ausis, klausās Viņā. Šeit netiek runāts par kādu citu Evaņģēliju vai citu Jēzu, jo „Jēzus ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi…” (Ebr 13, 8)

Baznīcas vēsture ir pilna ar stāstiem par personiskām atklāsmēm, mistiskām pieredzēm un vēstījumiem, jo vienmēr ir bijuši izredzētie – vīrieši un sievietes, kurus Kristus, Viņa svētā Māte un svētie ir uzrunājuši tieši. Tomēr Vassulas gadījums ir unikāls.

Kādu dienu šīs personiskās atklāsmes atmodināta Vassula ir sākusi pierakstīt paša Kristus uz viņu runātos vārdus. Šie vārdi nav pretrunā ar Svētajiem Rakstiem un Tradīciju un tos nevajadzētu lasīt kā parastu grāmatu.

Tie būtu jālasa iekšējā klusumā – cilvēkam šajā gadījumā ir jāpiedzīvo mūžības klusums. Šeit ir pierakstīts dvēseles dialogs ar tās Kungu – dialogs, kas attīstās ticības noslēpumā. Šis noslēpums ir kā Gaisma, kas apgaismo ikviena cilvēka ienākšanu pasaulē. Kungs izsakās vienkāršiem vārdiem: mīlestība, miers, prieks. „Es tevi mīlu, tu piederi Man, tu esi mana.” Cilvēkam ir jācenšas saprast šie, no mūžības nākošie vārdi. Ir jāieklausās kā šie vārdi atbalsojas sirdī, kā tie izskan lūgšanā, šajā grāmatā rakstītajiem vārdiem ir jāiemiesojas mūsos, mūsos tiem ir jāpieņem forma. Šim dialogam ir jākļūst par mūsējo, lai Jēzus lūgšana kļūtu par mūsējo, lai tā kļūtu par mūsu sirds pukstiem:

Šie vēstījumi ir lūgšanu grāmata – tā ir viena vienīga, nepārtraukta lūgšana.