|
Mans Kungs?
Es esmu; pilnībā paļaujies uz Mani; Es esmu tavs Miers; nāc, nepadodies kārdinājumam, mācies no Manis, atceries Manus ceļus un lūdzies, lūdzies, lūdzies; lai katrs vārds, kas nāk pār tavām lūpām, ir lūgšana, kas sasniedz Debesis, paceļoties līdzīgi vīrakam; esi nemitīgā saistībā ar Mani, pacel savu prātu pie Manis un domā vienīgi par Mani; viss, kas tev ir un kas ir labs, ir Mana dāvana, Es esmu tevi atdzīvinājis; pieraksti to;
(Jēzus, sēdēdams man blakus, uzlika Savu roku uz Mana pleca.)
Es tevi esmu veidojis, Es tevi apņemšu Savām Rokām; ziediņ, runā ar Mani, pēdējā laikā tu mazāk sarunājies ar Mani, Es dodu tev visu, Es dalos ar tevi Savos Darbos, tad izdari to pašu Man, savam Svētajam Ceļabiedram, savam Laulātajam Draugam, Es vēlos būt līdzdalīgs ikvienā tavā ikdienas solī!
Mana Vassula, kad tavas lūpas atveras, lai ko teiktu, lai tās izrunā tikai svētus vārdus, lai tās izsaka lūgšanas, lūdzies nemitīgi;
Kungs, kā lai to panāku, kā tas ir iespējams, Kungs?
Es tev pastāstīšu; ļauj tavai attieksmei, domām, ilgām, tavām pārdomām, apcerei, tavai kalpošanai un vajadzībām, – visam tam tapt par lūgšanu, tu esi Mans attēls, katrai tev dotajai iespējai ir jāatdzīvina tevī svētums, šo svētumu Es esmu devis katrai dvēselei, tomēr tās ir aizmirsušas, kā to lietot; Es atdzīvināšu šo žēlastību, kas dus apslēpta katrā no jums; Es mīlu svētumu;
Vai Tu, Kungs, Savā žēlastībā mani darīsi svētu?
Mana mīļotā, Es to darīšu, jo tās ir Manas ilgas ikvienai dvēselei; Es, Kungs, esmu tev izvēlējies šo ceļu, – tu pielūgsi Mani, Savu Dievu, klusumā; 1 Es un tu, nošķirta no pārējiem, dzīvo Man; iepriecini Manu radību; mīli Mani, ieraugi Mani Manā radībā, mīli Manu radību, Vassula; (Jēzus uz brīdi pārtrauca un palūkojās uz mani. Viņš salika kopā Savas plaukstas, atspiezdams elkoņus pret ceļiem, Viņa svētā Seja lūkojās manī. Jēzus garo matu gaišas kastaņkrāsas cirtās atmirdzēja arī sarkanīgi toņi.)
Vassula?
Jā, Kungs.
dod Man savu sirdi, un Es to ielikšu Savas Vissvētākās Sirds dziļumos, ienāc Manā Svētajā Sirdī... ienāc…ienāc;
(Jēzus ar rādītājpirkstu norādīja uz Savu Sirdi.)
ak, nāc, Es tevi esmu aicinājis jau kopš pašas tavas dzimšanas! Es esmu tev sagatavojis vietu, Vassula! Vassula!
Kungs, es jau tev esmu atdevusi savu sirdi un savu dzīvi, viss pieder Tev!
ak, Vassula, centies un uztver Manu Gribu, ieklausies Manos sirdspukstos, ikviens sirdspuksts ir aicinājums Tev; kādēļ tu pretojies Man?
Kungs?
Es esmu;
Vai drīkstu ko iečukstēt Tev ausī?
Es klausos;
(Es dalījos ar Jēzu kādā jautājumā.)
ienāc Manā Svētajā Sirdī un atpūties Tajā;
(Uzdevu Jēzum vēl kādu jautājumu.)
jā, lai notiek tā; Es tevi mīlu;
Kungs, es Tevi mīlu. (Vēlāk: Mani vienmēr ļoti apbēdina tas, ka ir kādi cilvēki, kas neatzīst Mariju par Dieva Māti. Es biju ļoti noskumusi un raudāju par Viņu. Vēlējos Viņu mierināt. Šajā brīdī man uzbruka Sātans: „Vassula, pietaupi savas asaras, man riebjas visi šie mocekļi, m… tāda…”
Sātan, atkāpies, aizej no manis! Kungs Jēzu?
Es esmu; dažkārt Es tev parādīšu cik ļoti velns nicina tevi un Manus svētos ceļus, kuru tev mācu; ja tu raudi aiz mīlestības uz Manu svēto Māti, tas velnu padara traku;
svētīgi tie, kas dzīvo Manā Namā un spēj atzīt tavu svēto Māti par Dieva Māti un Debesu Karalieni; mīļotā, nāc, Es tevi svētīšu 1, Es svētīju tevi, Mana Vassula;
Jēzu, es Tevi svētīju. (Pieskāros Viņa svētajai Galvai.) Paldies, ka mani māci.
nāc un atceries! 2 dalīsimies! mēs, mums! Jā, Kungs, mēs, mums.
1 Dievs man bija dāvājis meditācijas žēlastību, bet es spēju pārdomāt Viņa Klātbūtni vienīgi klusumā.
1 Jēzus piecēlās un, uzlikdams Savu roku man uz galvas, svētīja mani.
2 Sakot ‘atceries’, Jēzus pacēla Savu pirkstu kā skolotājs.
|
Saraksts pēc alfabēta 
