„Kad tie bija aizgājuši Jāzepam sapnī parādījās eņģelis un sacīja: ‘Celies, ņem bērnu un viņa māti, un bēdz uz Ēģipti. Paliec tur līdz kamēr es tevi teikšu…’” Mt 2, 13

Vassula ir dzimusi Ēģiptē, vietā, kas saucas Heliopolise un dzīvojusi tur līdz 16 gadu vecumam. Viņa šo zemi ir apmeklējusi daudzas reizes, tomēr nekad līdz šim viņai tajā nav bijusi izdevība liecināt par „Patiesu dzīvi Dievā”.

"Ēģipte! no tavas zemes Es esmu licis celties pravietim; tu devi maizi Manam Dēlam – tad kāpēc gan lai Es no tevis nelktu celties pravietim? šis pravietis sludinās Manu Vārdu un liks nākt atklātībā ļaunā ragiem;”  („Patiesa dzīve Dievā”:

Otrdiena, 21.aprīlis 1:15 no rīta mēs no Atēnām dodamies uz Aleksandriju. Šīs misijas iedvesmotāja ir Elēna, Austrālijā dzīvojoša ēģiptiete, kurai jau krietnu laika sprīdi ir bijusi liela vēlme iepazīstināt ar „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumiem savu dzimto zemi. Kad Vassula vērsās pie Elēnas ar lūgumu palīdzēt noorganizēt šo misiju, Elēna ar lielu prieku devās uz Ēģipti un mēnesi strādāja pie šī svarīgā notikuma organizācijas. Elēna apzinājās, ka nav iespējams liecināt, ja nav pieejamas grāmatas, tāpēc viņa Kairā atrada tipogrāfiju, kurā varētu iepiest 4 pirmās arābu valodā iztulkotās vēstījumu grāmatas kā arī mazo lūgšanu grāmatu un Svētā Vaiga ikonu.

Tipogrāfijas paprasītā samaksa bija samērā augsta, tomēr tikpat nenovērtējama ir mīlestība un sadarbība starp „Patiesas dzīves Dievā” lūgšanu grupām visā, kas attiecas uz Dieva darbu. Tika izsūtīts uzaicinājums ziedot un atbilde nāca no franču un amerikāņu lūgšanu grupām kā arī no citiem ziedotājiem. Viņu labā griba palīdzēt darīja iespējamu grāmatu iespiešanu – vissvarīgāko soli vēstījumu izplatīšanā un evaņģelizācijā.

Trešdienā, 22.aprīlī Vassula apmeklēja Aleksandrijas patriarhu. Tikšanās ar patriarhu Teodoru III bija noorganizēta savlaicīgi, Vassulai vēl esot Grieķijā. Viņa Svētība, laipns, pieklājīgs un pieejams cilvēks, sirsnīgi uzņēma gan Vassulu, gan mūs visus pārējos – Džordžiju no Aleksandrijas, Antonisu un mani. Patriarha birojā mēs pavadījām vairāk nekā stundu.

Patriarhs mums pastāstīja par Āfrikas vajadzībām un cilvēku mīlestību uz Dievu kā arī par saviem nemitīgajiem braucieniem pa šī kontinenta valstīm. Vassula pastāstīja par prieku, ko viņā izjūt ik reiz, kad var apmeklēt zemi, kurā ir dzimusi un augusi, kā arī pieminēja par „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumu izplatību Āfrikas kontinentā.

Pēc tikšanās mēs uzzinājām, ka Vassulas liecība Aleksandrijā, kura bija paredzēta 24.aprīlī sv.Katrīnas baznīcā, ir atcelta. Draudzes priesteris bija paskaidrojis, ka ikvienam ārzemniekam, kurš vēlas runāt, ir jāsaņem Baznīcas autoritātes atļauja. Uzzinājis šo jaunumu, Magdi, kāds ēģiptietis, kurš bija izlasījis pirmo vēstījumu sējumu un ļoti vēlējās dzirdēt Vassulas liecību, runāja ar Vissvētākās Sirds draudzes priesteri, kurš bez vilcināšanās atvēlēja tikšanai savu baznīcu. Kad Vassula par to uzzināja, viņa pasmaidīja un it kā runājot ar sevi, sacīja: „Vissvētākā Sirds atkal paver ceļu vēstījumiem”. Pirms kāda laika Kristus ar Savu vēstījumu Aleksandrijā bija aizskāris ļoti daudzas dvēseles un ļoti vienreizīgā veidā bija savedis šīs dvēseles kopā. Šie cilvēki, kas bija izlasījuši pirmo vēstījumu sējumu un kurus tas bija aizskāris, nekavējoties bija uzmeklējuši Elēnu, lai palīdzētu viņai noorganizēt tikšanos.

Vēlāk, vakarā, mēs atvadījāmies no Antonisa, kurš devās atpakaļ uz Atēnām.

Ceturtdiena, 23.aprīlis bija svētā Jura, mūsu laikmeta garīgās cēņas iemīļotā svētā, aizstāvja, drauga un palīga svētki. Mes devāmies uz misi svētā Jura kapelā patriarha pilī, un pieņēmām pie viņa Komūniju. Pēc dievkalpojuma patriarhs mums uzdāvināja tradicionālās sarkanās olas kā arī uzcienāja ar saldumiem un dzērieniem, dodams savu svētību un visa laba vēlējumus gan Vassulai, gan mums visiem.

Vēlāk mēs devāmies uz sv. Sabas baznīcu. Tur mūs gaidīja tikšanās ar tēvu Spiridonu, ar kuru bijām tikušās jau iepriekšējā brauciena laikā. Viņš ar prieku pieņēma Vassulas uzaicinājumu pastaigāties un izvadāja mūs pa Montazas dārziem, kuros mēs paēdām pusdienas.

Piektdienā, 24.aprīlī rīta pusi mēs pavadījām kopā ar Dr. Ramzī un viņa sievu Nahulu, Elēnas draugiem, kuri ar Vassulu pirmo reizi sastapās 2008.gada septembrī Aleksandrijā. Viņi bija lasījuši pirmo vēstījumu grāmatu arābu valodā un zināja par Vassulas misiju. Šie cilvēki ir pirmās „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumu sēklas Ēģiptē.

Pēcpusdienā pāris negaidīti uzaicināja Vassulu apmeklēt bāreņu patversmi, kura – kāda sagadīšanās! – ir tikusi nosaukta par Vissvētākās Mātes māju un kurā dzīvoja 8 bārenes. Tajā dienā bāreņu patversmi kopā ar skolotājiem apmeklēja 15 bērni no anglikāņu baznīcas svētdienas skolas, kuri bija sagatavojuši priekšnesumu ar skaistām reliģiskām himnām. Kopā bija sapulcējušies kādi 35 – 40 cilvēki un Dr. Ramzī izmantoja šo izdevību, lai iepazīstinātu cilvēkus ar Vassulu kā arī lūdza viņu pastāstīt bērniem par viņas sarunām ar Kristu. Vassula pieņēma šo uzaicinājumu un ar Elēnas, kura tulkoja viņas uzrunu arābu valodā, palīdzību, pastāstīja par savu atgriešanos. Bērni ļoti uzmanīgi klausījās un uzņēma sevī katru vārdu. Liecības noslēgumā viņu aplenca gan bērni, gan pieaugušie, kuri vēlējās saņemt vairāk informācijas par grāmatām un iespējām tās iegādāties. Viņi paņēma Interneta mājas lapas adresi un tika informēti par nākamajā dienā paredzēto uzstāšanos Vissvētākās Sirds baznīcā.

Mēs visi bijām ļoti priecīgi par šo neparedzēto tikšanos un sajūsmā par Svētā Gara darbību, kurš mūs spēj vadīt tik smalkjūtīgā un mums bieži vien neizprotamā veidā turp, kur Viņš ir nolēmis īstenot Savu plānu. Lai arī Vassulas programmā bija paredzētas tikai divas tikšanās un uzrunas, Svētais Gars gan Aleksandrijā, gan Kairā aizpildīja visu viņas dienu ar dažādām tikšanām. Viņas pirmā liecība Aleksandrijā notika bāreņu patversmē, otrā Vissvētākās Sirds baznīcā, bet pēdējā, dienu pirms mūsu aizbraukšanas, nedaudz ārpus Aleksandrijas. Katru reizi tā bija jauna izdevība iepazīstināt šo zemi ar Mīlestības Himnu.

Sestdienā, 25.aprīlī notika Vassulas pirmā ‘oficiālā’ uzruna Vissvētākās Sirds baznīcā. No Kairas bija atgādāti 4 pirmie vēstījumu sējumu ar Kunga attēlu uz tiem 4 dažādās krāsās. Baznīca bija izrotāta ar ziediem un pie altāra bija novietota mūsu Kunga ikona. Tēvs Kiriloss, draudzes priesteris, ļoti sirsnīgi sveica Vassulu. Priesteris jau agrāk bija dzirdējis par viņu un tagad iepazīstināja ar Vassulu arī sapulcējušos cilvēkus. Bija atnākuši aptuveni 70 cilvēki no koptu, katoļu, grieķu pareizticīgo un anglikāņu Baznīcām, un visu uzrunu klausītāji uzņēma ar neatslābstošu uzmanību.

Vassula pateicās ikvienam klātesošajam. Elēna tulkoja arābu valodā Vassulas stāstījumu par pirmajiem vēstījumu gadiem un atgriešanos, par Dieva bezgalīgo žēlsirdību Viņam nākot pretim Saviem bērniem un vedot tos tuvāk Sev. Vassula teica: „Dievs darbojas, Viņš ir Tēvs un mūsu Tēvs ir Karalis, Kurš nāk, lai atgādinātu mums par Savu Vārdu. Kāpēc Dievs runā? Viņš runā, jo šis ir Viņa Žēlsirdības laiks… Dievs nāk, lai brīdinātu Savu radību, tomēr mūsdienu cilvēki atsakās pagodināt Dievu tā vietā Viņu apsūdzot. Vassula runāja par grēku nožēlu, piedošanu, lūgšanas spēku, šķelšanos Baznīcā un Kristus ilgām pēc vienotības. Viņa savu uzrunu noslēdza sakot, ka Ēģipte ir svētīta zeme un Kungs „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumos to daudzkārt piemin.

 „… un Jahve Sabaots tos svētīs, sacīdams: ‘Esi svētīta mana tauta Ēģipte…” (Is 19, 25)

Ēģipte, mēs gājām pa tavu zemi un mums ejot caur to pretim Debesīm pacēlās vīraks; vai tu neesi lasījusi, kas ir rakstīts Rakstos: ‘vēstneši nāks no Ēģiptes;’” („Patiesa dzīve Dievā”: 16.10. 2000)

Pēc Vassulas uzrunas priesteris svētīja cilvēkus, kurus acīmredzami bija aizskārusi gan Vassulas klātbūtne, gan viņas liecība. Viņi vēlējās viņai uzdot jautājumus un saņemt svētību. Visi drūzmējās viņai apkārt un Vassula svētīja gan jaunākos, gan vecākos ar savu krustu, kurā ir iestrādātas Svētā Krusta relikvijas. Cilvēki ar ļoti lielu vienkāršību, ticību un atvērtu sirdi uztvēra visu dzirdēto, paņēma grāmatas un dedzīgi pateicās par Vassulas liecību. Tēvs Kiriloss uzaicināja Vassulu uz savu biroju un bija redzami aizskarts. Viņš pastāstīja, ka esot redzējis viņu 1998.gadā Itālijas televīzijas kanālā RAI 2 un esot jau agrāk zinājis par viņas misiju: „Jūsu teiktie vārdi ir ļoti spēcīgi, jo tos runā laicīgs cilvēks, tāpēc citiem ir tajos jāieklausās. Es labprāt noorganizētu konferenci un saaicinātu pilnu baznīcu ar cilvēkiem. Dodiet man šādu iespēju – tikai pasakiet, kad jūs atkal būsiet Aleksandrijā.” Vissvētākā Sirds atbild mūsu lūgšanām, tā atver Aleksandrijas baznīcas durvis sējot vēstījumu sēklas arī Ēģiptē.  

Tūlīt pēc tikšanās Vassula tika uzaicināta ciemos pie vienas no konferences klausītājām. Pie viņas bija sapulcējušies vēl kādi divpadsmit viņas draugi, kuri uzkavējās līdz pusnaktij un bija ļoti priecīgi par iespēju būt kopā ar Vassulu un uzdot viņai jautājumus. „Kāpēc Dievs izvēlas visnabadzīgākos?” „Kādā veidā Vassula saņem vēstījumus?” „Kā pret jūsu misiju izturas jūsu vīrs un bērni?”

Šī otrā tikšanās visus klātesošos atstāja entuziasma pilnus. Šīs bija pirmās dvēseles, kuras ar maza bērna vienkāršību un prieku pieņēma „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumus. „Vassula, mēs patiesi priecājamies, ka esat šeit, kopā ar mums, un mēs pateicamies Kungam par Viņa vēstījumiem. Lai Dievs jūs svētī un dāvā spēku turpināt Viņa misiju.” Mēs šo māju atstājām ļoti vēlu un samērā nogurušas.

Svētdienā, 26.aprīlī pēc dievkalpojuma patriarha pils Pasludināšanas baznīcā mēs devāmies uz kādu vietu netālu no Aleksandrijas, kur Dr. Ramzī ģimenei pieder rekolekciju māja. Tur mēs sastapāmies ar jauniešu grupu, kuri bija izteikuši vēlmi dzirdēt Vassulas liecību un klausījās tajā ar patiesu interesi. „Dieva Vards ir saldāks par medu… Es nevarēju iedomāties, ka nokļūšu šeit. Elēna speciāli brauca no Austrālijas, lai noorganizētu tikšanās. Kungs vēlējās, lai pirmais solis tiktu sperts Vissvētākās Sirds baznīcā un man tā bija īpaša zīme. Šis ir aizsākums Ēģiptei. Kāpēc šeit esat sapulcējušies tieši jūs? Kāpēc jūs neuzdodat sev šo jautājumu? Vai saprotat, ka šis ir īpašs uzaicinājums tieši jums? Paņemiet pirmo gramatu, sāciet lasīt vēstījumus – izņemiet no tiem manu vārdu un tā vietā ievietojiet katrs savējo.” Jaunieši izskatījās pārsteigti par to, ko dzirdēja par Dieva žēlsirdību un Viņa Klātbūtni cilvēces vidū. Viņi paņema lasīšanai grāmatas. Dievam patīk tie, kuri lasa Viņa vēstījumus, Viņš tos svētī un ar vēstījumu starpniecību māca un audzina.

Pirmdienā, 27.aprīlī mēs pateicāmies mūsu jaunajiem „Patiesas dzīves Dievā” draugiem, kuri bija atbildējuši Dieva aicinājumam un ar lielu mīlestību uzņēmuši Vassulu kā arī palīdzējuši viņas misijas organizēšanā Aleksandrijā. Kopā ar Elēnu mēs sēdāmies vilcienā, lai dotos uz otro misijas punktu Kairu. Ceļojums ilga divas ar pusi stundas un tas bija ļoti patīkams.

Tā kā nekāda Vassulas uzstāšanos publicitāte, televīzijas intervijas un paziņojumi nebija iespējami, vēsts par viņas ierašanos tika nodota tālāk no mutes mutē. Ņemot vērā šajā valstī valdošos īpašos apstākļus, Vassula izlaida daudzus noteikumus, kas parasti attiecas uz viņas uzstāšanos organizāciju – viņa liecināja vairākas reizes pēc kārtas un sniedza arī atbildes uz jautājumiem.

Vakarā kādu draugu mājās Kairā notika pirmā tikšanās, kurā piedalījās aptuveni 70 cilvēku. Viņu vidū bija daudz jauniešu, kuri ļoti vēlējās sastapties ar Vassulu un uzzināt vairāk par viņas misiju un vēstījumu saturu. Tikšanās sākās vēlu vakarā un ilga aptuveni trīs ar pusi stundas. Šīs tikšanās laikā Vassula nolēma, ka atbildēs uz jautājumiem, bet par vēstījumiem un to, ko Kristus no mums sagaida šodien runās nākamajā dienā paredzētās oficiālās uzrunas laikā baznīcā. Vassula uzaicināja visus atnākt uz šo tikšanos un noklausīties viņas liecību par Dieva bezgalīgo mīlestību. Jautājumu bija daudz – īpaši daudz to bija bērniem. Vassulas atbildes bija vienkāršas un saprotamas ikvienam. Kā Kristus uzrunā Vassulu? Kādā veidā Viņa izjūt Dieva klātbūtni? Vai Vassula ir redzējusi Dievu? Ko Dievs no mums sagaida? Kāpēc Dievs runā, ja mums jau ir dota Bībele? Vassulas sniegtās atbildes klausītājiem šķita apmierinošas un daži no viņiem runāja tā it kā jau būtu pazīstami ar vēstījumiem. Visi pateicās Vassulai un lūdza, lai viņa tos svētītu. Klausītāju vidū bija arī kāda jauna musulmaņu sieviete, kura pirms gada bija saņēmusi Kristību. Atvadoties no Vassulas cilvēki pateicās viņai par viņas klātbūtni kā arī apliecināja, ka dzīve starp musulmaņiem ir stiprinājusi viņu ticību.” Šo namu mēs pametām pusvienos naktī.

Ceturtdienā, 28.aprīlī septiņos vakarā De la Sales koledžas baznīcā Kairā notika Vassulas otrā oficiāla runa Ēģiptē. Uz to bija ieradušies aptuveni 100 dažādu konfesiju pārstāvji – kopti, katoļi un pareizticīgie. Šīs tikšanās organizatore māsa Karina ar lielu prieku un aizkustinājumu sagaidīja Vassulu. Pie baznīcas ieejas viņu sveica arī koptu mūks tēvs Arsēnijs. Programmas ievadā jauniešu koris izpildīja brīnišķīgi skaistas himnas arābu valodā. Vassula sveica klausītājus arābu valodā un pateicās tiem par viņu dāvanām. Savu uzrunu viņa aizsāka ar lūgšanu par Svētā Gara klātbūtni. Elēna tulkoja Vassulas liecību, kurā viņa pastāstīja, ka ir dzimusi Ēģiptē un daudzkārt ir bijusi šajā zemē. Viņa runāja par Dievu kā Tēvu, par jauniem Vasarssvētkiem, kuri jau ir aizsākušies. Viņa pastāstīja, ka mūsu cerība ir Svētā Gara izliešanās par kuru Kristus runā Atklāsmes grāmatā 21.nodaļā. Viņa runāja par nemitīgo lūgšanu, grēku nožēlu un mīlestības dāvanu kā arī atbildēja uz daudzajiem klātesošo uzdotajiem jautājumiem. Tikšanās noslēgumā māsa Karina pastāstīja par Beth Myriam, kura pirms tika izveidota Kairā pirms vairākiem gadiem un aicināja brīvprātīgos palīdzēt viņai šajā Kunga darbā. Pieteicās tikai viena sieviete, grieķiete, vārdā Sofija.

Trešdienu, 29.aprīli mēs pavadījām kopā ar tēvu Arsēniju, Elēnu un Nadju – Vassulas tuvu draudzeni vēl kopš tiem laikiem, kad viņas ģimene dzīvoja Ēģiptē. Vakarā bija paredzēta vēl viena tikšanās draugu mājās uz kuru bija sapulcējušies 40 cilvēki. Vassula, tik pat nenogurstoši kā parasti, runāja par savu misiju un atbildēja uz daudziem jautājumiem. Viens no tiem skanēja šādi: „Kā jūs redzat Jēzu un kāda ir Viņa vēsts Ēģiptei?” Uz šo jautājumu Vassula atbildēja: „Es Viņu redzu ar savas dvēseles acīm – vai tās ir aizvērtas, vai atvērtas, Viņš ir vienmēr klātesošs… Dažreiz es Viņu redzu kā Karali, dažreiz izslāpušu un ar izkaltušām lūpām. Mana vizīte šeit un „Patiesas dzīves Dievā” grāmatas ir vēsts Ēģiptei… Ēģipte deva patvērumu Svētajai Ģimenei, kad tai nācās pamest Jūdeju. Ēģipte viņus pabaroja un padzirdīja, bet galvenais – deva tiem mājas un Dievs nekad neaizmirst nevienu labu darbu.” Klausītāju vidū esošie bērni uzdeva vairāk jautājumu nekā pieaugušie, tomēr visi ļoti vēlējās saņemt grāmatas un atvadoties ar lielu mīlestību pateicās Vassulai par viņas misiju šajā zemē uzaicinot viņu pēc iespējas drīzāk atgriezties.

Ceturtdiena, 30.aprīlis bija mūsu atpūtas diena un mēs kopā ar tēvu Arsēniju nolēmām doties uz Khan el Halil tirgu, bet pēc tam ar laivu izbraukt pa Nīlas upi.

Mēs apmeklējām arī svētā Sīmaņa baznīcu, kas atrodas Mokvatāmas pakalna virsotnē. Svētais Sīmanis tiek godināts kā Baznīcas aizbildnis un viņa vārds saistās ar 979.gadā notikušo brīnumu, kura laikā viss pakalns pavirzījās no vietas.

Lai nokļūtu pakalna virsotnē, mums ar mašīnu bija jāizbrauc cauri Zabalinas ciematam, kas tiek dēvēts par „Miskastes pilsētu”. Tas nozīmēja, ka pa šaurajām ielām mēs braucām cauri nebeidzamām to malās samestām plastmasas, metāla un pārtikas atkritumu kaudzēm, kuras gan jaunieši, gan vecāka gadagājuma cilvēki šķiroja otrreizējai pārstrādei. Tas ir šo cilvēku darbs – viņu mājas ir celtas no visprimitīvākajiem materiāliem un visu pilsētiņu piepilda smaga, grūti panesama dvaka… Šķita, ka mēs braucam cauri ellei līdz pēkšņi mums priekšā parādījās baznīcas durvis un mēs atradāmies tīrā un saules pielietā vietā ar klintīs iegravētām ikonām, kurās tika attēloti dažādi Bībeles sižeti.

Vakarā māsa Karina mūs aizveda uz dzīvokli, kurā atrodas Beth Myriam. Tas patiešām ir ļoti mazs un atrodas kādā no Kairas nabadzīgākajiem rajoniem. Divas reizes nedēļā tiek pabaroti aptuveni 200 cilvēki, 130 no tiem – ļoti mazi bērni. Māsa Karina ar maza bērna entuziasmu mums stāstīja par šo žēlsirdības darbu, kas palīdz ļoti nabadzīgām ģimenēm divas reizes nedēļā pateicoties siltām un veselīgām pusdienām saņemt ļoti lielu mierinājumu. Dzīvoklis ir tikko izremontēts un tīrs, pie sienas atrodas Dievmātes ikona kā arī ciemiņu fotogrāfijas. Pieliekamais ir pilns ar pārtiku – makaroniem un eļļu, bet saldētavā atrodas gaļa. Vasarā māsa Karina uz nedēļu ved 130 bērnus uz Aleksandriju vai arī kādu citu vietu pie jūras – vairums no viņiem nekad nav to redzējuši. Kopā ar māsu Karinu bija arī Sofija, grieķu sieviete, kura piedāvāja savu palīdzību.

Sofija piedāvāja mums nākamajā dienā mūs aizvest uz lidostu – mēs bijām patiesi iepriecinātas sastopot tik atvērtu labas gribas cilvēku. Viņa mūs nodrošināja ar transportu un nākamajā reizē uzaicināja palikt pie viņas.

Piektdienā, 1.maijā no rīta mēs no Kairas izlidojām uz Atēnām. Mēs pateicāmies Elēnai par viņas pūlēm un labo organizāciju, kā arī Sofijai, kura tik laipni mūs bija nogādājusi lidostā. Vassulas vizīte Ēģiptē bija veiksmīgi noslēgusies – Kungs atvēra durvis saviem vēstījumiem un deva Savu svētību Ēģiptes „Patiesas dzīves Dievā” vīna dārzam.

Kristū,

Ģetzemane Vlaserū