1988. gada 1. maijs
Vassula, ieklausies Manā balsī un saskaņojies ar Mani, pievērs savas domas Manai neierobežotībai un pilnībai, 1 pacel savu prātu pie Manis; tavas mājas ir Manā Vissvētākajā Sirdī, Mans Svētais Gars ir tevi uzmodinājis; meitiņ, viss, ko tu uztvēri, ir pareizi;
(Kad Jēzus teica: Svētais Gars tevi atmodināja, es ieraudzīju balodi, kurš lidinājās pār vairākiem līķiem, kuru vidū gulēju arī es. Tad no Debesīm atmirdzēja gaismas stars, tas krita pār mani un mani uzcēla.)
Vassula, vai vēlies turpināt piedalīties Manos Darbos?
Jā, Kungs, ja Tu vēl arvien vēlies mani. Kungs, uzlūko manu nespēju un palīdzi man. Es Tev pateicos, ka esi bijis tik pacietīgs ar mani. Paldies, ka izlej pār mani tik daudzas nepelnītas dāvanas. Es Tevi mīlu, Kungs, līdz nāvei.
Es tevi mīlu un tevi svētīju, meitiņ; Mani Darbi apgaismos tos Manus apslēptos Darbus, kurus cilvēki ir sagrozījuši vai nozākājuši; Es tevi esmu augšāmcēlis un dziedinājis, tāpēc esi un paliec maziņa, lai spētu ieiet dziļāk Manā Sirdī; mēs, mums?
Jā, Kungs, mēs un mums.
1 Tas bija aicinājums pārdomāt Viņa Visvarenību un Mūžīgumu.
|