1988. gada 31. marts
Vassula, nekad nešaubies, ka tas esmu Es, Kungs; nebīsties, tas esmu Es, Jēzus;
(Man uznāca paniskas bailes, ka tas viss, iespējams, nav no Dieva, bet vienlaikus nesapratu, kā tas varētu būt bijis uzrakstīts. Esmu apjukusi…
Vassula, tas esmu Es, Jēzus, kas atpestīja tevi un pacēla no mirušajiem; nāc, nebaidies... Es vēlos paaugstināt Savu Baznīcu, tajā ir iefiltrējusies herēze, tā radot sajukumu Patiesības atziņā un šķelšanos jūsu vidū, novēršot jūs no Patiesības;
Mana Baznīcai ir vajadzīga atdzīvināšana; lūdzies par tiem priesteriem, bīskapiem un kardināliem, kuriem nav ar ko pabarot Manas avis; šis tukšums nāk no viņu atkrišanas, viņi ir pasīvi meklēt Manu labumu, bet ne savējo, viņi paši sevī ir radījuši tuksnesi, kuru tie apzinās; tuksnesis avis nevilina, tādēļ tās noklīst neceļos, neizpratnē par to, kur ir palicis gans, kuram būtu viņas jāsargā, jāmīl, jāpabaro un jādod pajumte;
kopš Laiku iesākuma Es pasaulei esmu atklājis daudzus brīnumus; mīļotā, tā kā pasaule neatzīst Manus dievišķos Darbus, novēršot visas cerības no tevis un tā attālinoties no Manis, tāpēc Manī vairojas dusmas pret šiem ganiem; tuvu ir laiks, kad Es tiem atklāšu Savu godību un tā atklāsies Zīmes veidā; šī Zīme būs grandioza, lai viņi varētu saprast savu kļūdu; šī zīme tiks dota tev, lai daudzi varētu ticēt; lūdzies, laiks ir tuvu; lūdzies par Miera un Mīlestības lielo Atgriešanos;
|