|
1988. gada 29. marts
Vassula, Manu Sirdi moka sāpes par dvēselēm, kuras staigā tumsībā un ir samaitātības pilnas; Es stāvu durvju ārpusē un klauvēju, bet tā atsakās atvērt, jo ikdienas raižu un rūpju dēļ vairs nav laika viņas Pestītājam, un šī dvēsele grimst arvien dziļāk savā tumsībā; lai gan esmu apveltījis dvēseli ar prāta un uztveres spējām, tā nespēj mainīties, kamēr nav atļāvusi Man ienākt; Es neko nepieprasu, Es tikai lūdzu nelielu atzinību un nedaudz mīlestības; Vassula, vai tu to saproti?
(Jēzus bija noskumis.)
dvēseles radīšana sagādāja Man lielu prieku, bet kā gan dvēsele var to zināt, ja tā ir Mani izraidījusi? jā, Vassula, mīli Mani, 1 mana Vassula, tu Mani mierini; mīli Mani to vietā, kuri Mani nemīl; (Šie vārdi attiecās uz kādu mūsu ģimenes locekli, kura vairākas dienas viesojās mūsu mājās. Viņa bija dzirdējusi par vēstījumiem un palūdza, vai nevarētu tajos ieskatīties. Sieviete izlasīja dažus 1987. gada oktobra vēstījumus un tad nolika tos malā un, nožāvājusies, noteica: „Kad aiziešu pensijā, parūpēšos gan par savu rožu dārzu, gan par garīgo dzīvi, bet tagad gan nē.” Viņa palūdza, vai varētu paskatīties, kā notiek vēstījumu saņemšana, tomēr es atteicu, saprotot, ka lūgums bija saistīts ar vēlmi apmierināt savu ziņkāri un paskatīties uz kaut ko pārdabisku. Ja Dievs kādu cilvēku uz to īpaši neaicina, es nekad neļauju piedalīties šajā procesā. Patiesībā līdz šim tas ir noticis tikai divas reizes – pirmā bija kāds īpašs gadījums, bet otro reizi tas notika katoļu harizmātiskajā centrā Dakā. Vēstījumu saņemšana ir svēts process, un ziņkārība nedrīkst to profanēt.)
1 Redzot Jēzu tik noskumušu, es sāku raudāt.
|
Saraksts pēc alfabēta 
