|
1988. gada 11. marts
gods lai ir Dievam!
(Biju izlasījusi savas trīs lūgšanas, kad no Debesīm atskanēja šie vārdi „gods lai ir Dievam!”. Tā tie arī tika pierakstīti.)
Jēzu?
Es esmu; Es esmu tev blakus; mīļotā, lūdzies par Krievijas atgriešanos; Krieviju augšāmcels Mana dievišķā Roka; Svētuma spožumā Es novietošu pār to Savu roku, – tā sasildīs viņas auksto sirdi un to atdzīvinās, un Krievija no nāves stinguma un savas tumsības pasaules pacelsies Manā Miera un Gaismas Valstībā; ieraudzījusi sev blakus Pestītāju, tā uzgavilēs priekā! Es viņu pacelšu pie Sevis un Mana Mīlestības Liesma aizdedzinās viņas sirdi, šķīstīs to un iekvēlinās tajā sajūsmu par Mani, savu Dievu;
ak, Krievija, mana Krievija! Es, tavs Kungs, tevi tik ļoti mīlu, 1 mīļotā, Es tik ļoti raudāju, redzēdams tevi mirušu; Es izlēju tik daudz rūgtu un sāpīgu asaru pār tevi, mīļotā, kad Es tevi zaudēju, un visas Debesis sēroja par tevi; kāpēc, kāpēc gan tu, mīļotā Mana, Mani atraidīji, kāpēc tu caurdūri Manu Mīlestības un Maiguma pilno Sirdi; … (Jutu, ka man blakus ir Jaunava Marija.)
miers lai ir pār tevi, Mans bērns, Es esmu tava Svētā Māte; lūdzies par savu māsu, jo Kungs stāv tai līdzās un drīz Viņa dievišķā roka pieskarsies viņas aukstajai un mirušajai sirdij; ak, radība, Kungs atdzīvinās tavu tik Nemīlēto Māsu; meitiņ, esi nomodā, jo viņas godības laiks ir tuvu;
Petro! 2 Mans tik ļoti mīļotais Petro? 3 jā, Vassula; gadiem ilgi Es lūdzu, lai tu 4 konsekrētu Krieviju; tagad Kungs un visi svētie mocekļi ir sadzirdējuši tavus lūgumus un saucienus; mīļotais, neviens no taviem upuriem nav bijis bezjēdzīgs, asaras nav tikušas izlietas veltīgi, – tās bija balzāms uz Jēzus ievainotās Sirds; Petro, slavē Kungu, Jēzus stāv pie tavām durvīm un klauvē; miers lai ir ar tevi, miers lai ir ar jums visiem; Es jūs visus mīlu;
1 Dievs atkal runāja tā, kā neviens cilvēks nav spējīgs runāt, – Viņa balsī bija jaušama tik dziļa mīlestība…
2 Pēkšņi Jaunava Marija vērsās pie Jāņa Pāvila II tā, it kā viņš būtu kopā ar mums. Izrunājot viņa vārdu, Marijas balss skanēja ļoti maigi, lai arī skumji. Varēja just, ka Viņa mīl pāvestu ar īpašu mīlestību.
3 Marija centās apvaldīt asaras, bet viņai tas neizdevās. Izteikusi šos vārdus, Dievmāte izplūda asarās un ilgi raudāja. Es sāku raudāt kopā ar viņu, jutu, ka mūsu Svētā Māte izjūt īpašu vājību pret ‘Petro’.
4 Pāvests Jānis Pāvils II.
|
