1988. gada 10. marts
Jēzu?
Es esmu; miers lai ir ar tevi; Vassula, vai piekrīti turpināt sadarboties ar Mani?
Es to vēlos, Kungs, ja Tu to vēlies.
maziņā, Es esmu Kungs; Es, Jēzus, esmu Tas, kurš tevi pabaro, un Es vēlos, lai tu būtu Mana dārza greznums; Es vēlos, lai tu atdzīvinātu Manu Baznīcu; seko Man, un Es darbošos tevī un caur tevi; remdē Manas slāpes;
altāri! Uzturi Manu Liesmu kvēlojošu,– tai ir jāsasilda ledainie vēji, kas iespiežas Manu bērnu sirdīs; ak, laikmet, tu esi kritis tikpat zemu kā Sodoma! tu piederi Kaina sugai! tikai retais ir līdzīgs Ābelam, jo tavs laikmets ir ļāvis sirdīm apaugt ar biezu čaulu; Mana radība, vai zini, kāpēc tā ir noticis? Tāpēc, ka jūsu vidū pietrūkst Mīlestības, jūs esat Mani aizmirsuši un neticat Maniem pašreizējiem Apredzības Darbiem;
jā, radība… pagājušas ir šķīstuma un nevainības dienas, kad svētība tika uzņemta ar prieku, bet Es tevi atdzīvināšu, samaitātības laikmet! Es ieliešu jūsu mirušajās sirdīs Dzīvības Sulu un tā jūs dziedinās! ak, cik ļoti Es jūs visus mīlu! raksti;
Jā, Kungs! (Dieva balss izklausījās skumja. Ja Viņš nebūtu bijis pati Žēlsirdība un Maigums, Viņš būtu varējis mūs visus vienkārši iznīcināt. Savas Bezgalīgās Žēlsirdības un Neierobežotās Mīlestības dēļ Viņš par mums ir apžēlojies, piedevis un ir gatavs mūs dziedināt.)
patiesām, Es jūs mīlu, Es mīlu ikvienu no jums, neskatoties uz to, par ko esat kļuvuši; vai Es spētu jūs pamest? nekad!
|