1988. gada 9. marts
Kungs, vai Tu esi dzirdējis, ka tēvs Vasilijs ir mainījis savu viedokli un tagad apgalvo, ka šie vēstījumi ir no velna. Viņš saka, ka Tu uzrunā tikai nobriedušus kristiešus, nevis necienīgos.
Mans bērns, viņš ir vēl viens, kuram jāiemācās ticēt Manai bezgalīgajai Žēlsirdībai un neierobežotajai Bagātībai; uzraksti viņam Manu vēstījumu:
kādēļ tu mīdi kājām Manu ziediņu? vai neesmu tev devis acis un ausis, kuras spēj redzēt un dzirdēt, vai tu to neaptver? Es esmu Jēzus Kristus, Dieva mīļotais Dēls, tas esmu Es, kas aizkavēju lielo koku augšanu, bet palīdzu izaugt mazajiem; mīlot rūpējies par Maniem pašreizējiem Darbiem, tici Manas Apredzības Darbiem; esmu tev devis Savu bērnu, lai tevi apgaismotu ar Maniem darbiem; Es, Kungs, esmu bezgalīgā Bagātība; nebīsties, kā gan Es varētu noskatīties uz Savām izklīdinātajām avīm? Es esmu nācis tās sameklēt un pabarot, esmu nācis darīt krāšņu Savu Dārzu, esmu nācis apūdeņot šo tuksnesi; nemīdi kājām Manu ziediņu, nāc pie Manis un nožēlo savus grēkus, un neklausies Sātana balsī; Es jūs bezgalīgi mīlu, tāpēc esmu nācis jūs visus apvienot, radība! staigā vienu ceļu ar Mani, savu Dievu, neizgrūsti un neizspārdi ķieģeļus, kurus izmantoju Sava Nama atjaunošanai; šis Nams pašlaik ir drupās; nekad nešaubies, ka tas esmu Es, Kungs!
Vassula, paļaujies uz Mani, esi pie Manis, ļauj Mani rokai satvert tavējo; Es, Kungs, tevi mīlu; mēs, mums?
Jā, Kungs Jēzu!
tad nāc;
|