|
1988. gada 3. marts
Vassula, izrotā Manu Baznīcu, ienāc Manā Īpašumā kailām kājām, [1] līdzi nesot Manu Vēstījumu, neskaties ne pa labi, ne kreisi, ej kopā ar mani; Baznīca atdzīvosies, un tu sapulcināsi viņus tava Tēva namā un svētīsi, un es atbrīvošu tos no ļaunā, un Es, Visaugstākais, būšu jūsu vidū, un jūs runāsiet no Manas mutes; tuvojieties Savam Dievam jūs visi, kas ilgojaties pēc Manis, un ņemiet no Manu augļu pilnuma, nāciet visi, kas Mani mīlat un staigājat Manus Ceļus;
Nāciet un esiet paēduši, baudiet Manus augļus, un jūs vairs nebūsiet izsalkuši, nāciet visi izslāpušie, dzeriet no Manis, un jums vairs neslāps; kas seko Maniem tikumiem, tas nekad nekritīs kaunā, kurš dara tā, kā Es vēlos, tas pagodinās Mani;
Ak, Vassula, vai gan Es kādreiz varētu tevi pamest? Paklausies, Es izveidošu krāšņu Savu dārzu, Es aplaistīšu Savu augļudārzu, Es apūdeņošu Savas puķudobes un likšu atspīdēt kārtībai; katram vārdam jābūt Manis uzrakstītam, Es, Kungs, iepazīstināju tevi ar Saviem noslēpumiem Manis paša dēļ un Manai Slavai,
Mīļotais Tēvs, es mīlu Tevi bezgalīgi, no visas sirds!
Nāc, atceries, mēs, mums...
[1] Tas nozīmē - pazemībā un gara nabadzībā.
|
Saraksts pēc alfabēta 
