|
1988. gada 5. janvāris
(Pārlasot vēstījumu par mirušo Krieviju, es atkal sāku rūgti raudāt.)
Vassula, neraudi; Es tev sacīju, ka augšāmcelšu viņu;
Kungs, es viņu mīlu un man viņas ir žēl! Kungs, es viņu mīlu…
mīli viņu, jo arī Es viņu mīlu; arī viņa ir Mana meita un tātad tava māsa;
Kungs, vai Tu aiziesi līdz viņai un viņu piecelsi? Kungs, vai viņa atgriezīsies pie Tevis?
Es iešu pie viņas un to piecelšu; Es viņu aiznesīšu Savā Namā; Es ilgojos, lai visi Mani bērni viņu mīlētu un pārklātu viņu ar Mīlestību;
Kungs, vai Tu teici, ka turpināsi 4. janvāra vēstījumu?
Es turpināšu; kad Krievija kļuva atkarīga no Sātana, jo tās robežas aizvērās, viņš no saviem krājumiem deva tai augli, kuru taupa Maniem mīļotajiem; tas nogalina pakāpeniski – jo vairāk no tā ēd, jo vairāk šis auglis tam ir vajadzīgs un pamazām iestājas nāve; Sātans Krievijai iebaroja šo augli un tas viņu nogalināja – tā nomira ar augli rokās;
Vassula, paļaujies uz Mani, Es viņu augšāmcelšu; meitiņ, esi klusa, neraizējies; ļauj Man brīvi rīkoties un Es piepildīšu Savus Darbus;
Kungs, es raizējos, jo vispirms Tu lūdzi, lai es svētīju Garabandāles bērnus un parādīt viņiem Tavu vēstījumu, pēc tam ir šis vēstījums par Krieviju, pie tam Tu esi man devis mājienu iepazīstināt ar Taviem vēstījumiem Tavu kalpu Jāni Pāvilu II. Bet es neko no tā visa neesmu izdarījusi, Tavs Vārds gulstas pār mani kā smaga nasta;
pasaki to tagad;
Gribēju Tev lūgt piedošanu, bet biju nolēmusi to izdarīt vēlāk.1
Vassula, Es šo Krustu nesu kopā ar tevi, Es tajā dalos ar tevi; Es esmu tev devis lieciniekus, kuri nes to pašu krustu; tu aizmirsti, ka nevis tu risināsi šos jautājumus, bet Es, Kungs; tev Mani ir jāmīl un jāēd no Manas rokas;
nāc, meitiņ, Es iečukstēšu tev ausī Savu Mīlestību; meitiņ, priecājies, jo Laiks ir tuvu; mīli Mani tā, kā Es mīlu tevi; Es esmu Jēzus Kristus, Dieva Mīļotais Dēls, Es esmu Pestītājs; uzzīmē Manu zīmi:
ΙΧΘΥΣ
1 Man bija kauns, bet tā kā Kungs ir Patiesība, tad Viņš vēlējās, lai es pabeidzu iesākto teikumu.
|
