1988. gada 1. janvāris
Mans Dievs…
Es Esmu; satver Manu Roku, tagad paņem arī otru un staigā!
(Reiz man jau bija bijusi šī vīzija, kurā Dievs saņēma manas abas rokas. Toreiz tā vēstīja par jaunas tēmas aizsākumu.)
ej! mīļotā, ej uz priekšu! nebīsties; Es esmu tevi nozīmējis par Savu vēstnesi ne tikai kādai Manas radības daļai, bet gan visai Manai radībai; Vassula, uzgaidi un tu redzēsi, Es pat vēl neesmu Savas Vēsts vidū; Vassula, Es varētu darboties arī bez tevis, tomēr Es priecājos, ka varu dalīties Savos Darbos ar tevi, ziediņ; Es esmu Dievs un Man pietiek pašam ar Sevi; Es svētīju ikvienu tavu soli, tāpēc, mīļotā, virzies uz priekšu, ej uz priekšu kopā ar Mani;
Visvarenais Dievs, ja tāda ir Tava Griba, tad palīdzi man iet uz priekšu. Viena pati es to nespēju, tāpēc, kā parasti, es lūgšu, lai Tu mani nestu. Es itin neko nespēju!
Vassula, Es tev palīdzēšu, jo Es esmu tavs Spēks;
|