Baznīcas visā pasaulē tiks aicinātas sadarboties un sākot ar 2001 gadu pielikt kopīgas pūles, lai izbeigtu 400 gadus ilgstošo strīdu par visbūtiskāko kristiešu svētku – Lieldienu – svinēšanas datumu.

Lieldienas, svinības, kuru laikā ticīgie piemin Jēzus Kristus augšāmcelšanos no mirušajiem, mūsdienās parasti tiek svinētas divos dažādos datumos. Piemēram, šogad vairākums protestantu un Romas katoļi šos svētkus svinēja 30 martā, bet vairākums pareizticīgo līdz ar dažiem protestantu un katoļu pārstāvjiem, tos svinēja daudz vēlāk – 27.aprīlī. Šīs atšķirības ir radušās pirms 400 gadiem pāvesta Gregora XIII kalendārās reformas rezultātā.

Tikšanās laikā, kura notika Aleppo, Sīrijā, no 5. – 10.martam un kuru atbalstīja Pasaules Baznīcu padome un Vidējo Austrumu Baznīcu padome, visu galveno kristīgo tradīciju pārstāvji nonāca pie kopēja slēdziena, kuru Pasaules Baznīcu padome vakar nodefinēja “atjautīgu kopīga Lieldienu datuma ieviešanas ieteikumu”. Saskaņā ar šo ieteikumu Baznīcas turpinās sekot pašreizējai Lieldienu datuma aprēķina formulai ņemot vērā visprecīzākos astronomijas zinātnes sasniegumus šī datuma noteikšanā. Šādā veidā būs iespējams pārvarēt agrākās nesaprašanās, kuru ietvaros abas tradīcijas pastāvēja uz veco metožu lietošanu pat, ja neviena no tam nav pilnībā uzticīga pirmbaznīcas lietotajai aprēķinu metodei.

Dr. Tomass Ficdžeralds, teologs un viens no oficiālajiem Pasaules Baznīcu padomes pārstāvjiem, kurš piedalījās Aleppo notikušajā sanāksmē, mūsu ziņu aģentūrai pavēstīja, ka šķelšanās attiecībā uz Lieldienu datumu kristiešu vidū ir bijis „iekšējs skandāls”. „Mums ir sev jāuzdod jautājums, kāda veida liecību šāda šķelšanās dod pasaulei. Mēs runājam par Kristus augšāmcelšanos, kas ir mūsu vienotības un izlīguma zīme – nav lielāku svētku par lieldienām, bet, kad jūs redzat to veidu, kādā mēs šos svētkus svinam, tad diemžēl tas nenotiek kopā…” sacīja Dr. Ficdžeralds, kurš ir Konstantinopoles ekumēniskā patriarhāta Amerikas arhidiacēzes grieķu pareizticīgo priesteris.

Kristīgajā vidē pēdējo gadu laikā baznīcas ir izjutušas intensīvu spiedienu līdz gadsimta beigām panākt vienošanos attiecībā uz kopīgu Lieldienu datumu. 2001.gads jau sen ir ticis uzskatīts par visideālāko gadu kopīgu Lieldienu svinību aizsākšanai, jo tieši šajā gadā 15.aprīlī svētki tiek svinēti vienā datumā saskaņā ar abām aprēķinu sistēmām. Aleppo tikšanās laikā izteiktais piedāvājums tiks nosūtīts visām baznīcām. Vienlaikus tiks izsūtīta arī harta, kurā tiks piedāvāti iespējamie Lieldienu datumi pirmajiem 21.gadsimta 25 gadiem gadījumā, ja šis piedāvājums tiktu pieņemts.

Dr. Ficdžeralds mums pavēstīja, ka viņš attiecībā uz iespēju, ka ieteikums varētu tikt pieņemts sākot ar 2001 gadu “nav nedz optimists, nedz pesimists”. Tā kā Lieldienu datums ir ļoti svarīgs, tad, viņaprāt, ir cerība, ka varētu tikt panākta arī vienošanās. Atšķirības attiecībā uz Lieldienu datumu “galvenokārt izriet no fakta, ka četros Evaņģēlijos nav skaidru norāžu uz konkrēto Augšāmcelšanās datumu. Tiek vēstīts vienīgi tas, ka tas notika Pashas svētku laikā un nedēļas pirmajā dienā”, sacīja Dr. Ficdžeralds.

Kristiešu laikmeta pirmajos gadsimtos pastāvēja nesaskaņas attiecībā uz Lieldienu datumu, tomēr šo problēmu atrisināja Nīkajas pirmais ekumēniskais koncils mūsu ēras 325.gadā. Tā laikā tika pieņemts aprēķinu veids saskaņā ar kuru Lieldienas tiek svinētas pirmajā svētdienā, kas seko pirmajam pilnmēnesim pēc pavasara ekvinoksa. Šis aprēķinu veids ir palīdzējis uzturēt saisti starp Rakstiem un ikgadējiem Lieldienu svētkiem.

Saskaņā ar Dr. Ficdžeralda teikto „strīds par Lieldienu svinēšanu pirmbaznīcas laikā aizveda baznīcu līdz svarīgam kopīgam lēmumam, kurš tika izteikts Nīkajas koncila laikā. Tā rezultāts bija dziļa atziņa, ka Augšāmcelšanās svētkiem nevajadzētu būt kristiešu šķelšanās zīmei.” Tomēr šo kopīgo lēmumu pārtrauca pāvesta Gregora XIII veiktā kalendāra reforma 1582.gadā, kura rezultātā mainījās Lieldienu datumi. Vairums pareizticīgo Baznīcu neizmainīja Lieldienu datuma aprēķināšanas metodi. Vēl līdz šim brīdim neviena no metodēm nav pilnībā precīza. Nīkajas koncila laikā, lai arī metodes atšķīrās, tomēr tika panākta skaidrība attiecībā uz pamatformulu. Aleppo piedāvātais risinājums – izmantot visprecīzāko no zinātniskajām metodēm – balstītos Nīkajas koncila piedāvātajā formulā.

Spēcīgs stimuls apvienot Lieldienu datumus ir nācis no Vidējiem Austrumiem, kur dažādu tradīciju kristiešus, ņemot vērā to, ka viņi šajās zemēs ir minoritāte, vieno ciešas kopīgas saites. Dažos Vidējo Austrumu reģionos vietējās baznīcas ir panākušas savstarpēju vienošanos par kopīgu Lieldienu datumu. Dr. Ficdžeralds mums pastāstīja, ka īpaša nozīme šāda datuma ieviešanai būs tajos reģionos, kur ir plaši izplatītas laulības starp dažādu konfesiju ticīgajiem. Arī viņa paša dzimtajā draudzē Mančestrā, Ņūhempšīrā ASV Lieldienu datumam ģimenēm, kurās ir dažādu konfesiju pārstāvji, ne vienmēr ir viegli nonākt pie vienošanās par kopīgu svētku svinēšanas laiku.

Dr. Ficdžeralds mums pastāstīja, ka daudzām baznīcām ir nācies pretoties no lielā biznesa sfēras, izglītības institūciju un valdībām nākošā spiediena noteikt fiksētu Lieldienu datumu. „Baznīcas vēlas sekot Nīkajas koncila norādījumiem”, paskaidroja Dr. Ficdžeralds. „Augšāmcelšanās ir dievišķs notikums, kurs ielaužas mūsu ikdienā un šī dažādība (Lieldienu datuma maiņa katru gadu) palīdz mums par to padomāt. Dr. Ficdžeralds ir Pasaules Baznīcu padomes programmas par vienotību un atjaunotni izpilddirektors.

Aleppo sanāksmē tika pārstāvēti anglikāņi, Armēnijas pareizticīgā Baznīcā, Konstantinopoles ekumēniskais patriarhāts, Vidējo Austrumu evaņģēliskās Baznīcas, Antiohijas grieķu pareizticīgo patriarhāts, Pasaules luterāņu federācijas, Vidējo Austrumu Baznīcu padome, Utrehtas ūnijas veckatoļu Baznīcas, Maskavas patriarhāts, Vatikāna pontifikālā padome kristiešu vienotības veicināšanai, septītās dienas adventisti un Pasaules Baznīcu padome. Aleppo sanāksmi savā paspārnē bija pieņēmusi sīriešu pareizticīgā Baznīca.”