Irenejs (~ 100-180 AD), kura vārds nozīmē “Miera nesējs”  uzcēla pirmos tiltu starp Austrumiem un Rietumiem. No dzimtās Smirnas Mazāzijā viņš pārcēlās uz dzīvi Gallijā kļūstot par Lionas bīskapu.

Iespējams, ka tieši šī iemesla dēļ, vēl būdams prezbiteris viņš izveidoja delegāciju, kura devās pie Romas bīskapa ar lūgumu nepārsteigties izslēdzot no Baznīcas montanistus (nedaudz ķecerīgu Vasarsvētku draudzi, kuras aizsākumi ir meklējami Frīģijā, Mazāzijā un par kuras izcelsmi mēs daudz neko nezinām). Vēlāk, jau būdams bīskaps, Irenejs pārmeta Romas bīskapam Viktoram tā nodomu lauzt vienotību ar Efezas bīskapu. Irenejs aicināja uz iecietību pret šī bīskapa baznīcas piekopto apustulisko, tikai savādākā veidā aprēķināto, tradīciju svinēt Lieldienas jūdu Pashas (14.Nissana) svētku dienā neatkarīgi, kura nedēļas diena tā būtu. Irenejs paziņoja, ka šāda veida datuma aprēķins ir saistīts ar apustuli Jāni, kurš daudzus gadus bija atbildīgs par Mazāzijas baznīcām.

Kvartodecimanisma[i] strīds tika atrisināts Nīkajas koncilā (325 AD). Lai arī netika formulēts kāds noteikts kanons, tomēr visi nonāca pie kopīga lēmuma, ka a) Lieldienām ir jātiek svinētām Kunga dienā, b)šīm svinībām nav jāsakrīt vai ir jātiek aprēķinātām saskaņā ar jūsu Mēness kalendāru, tomēr vienlaikus pilnībā nedrīkst tikt zaudēta sākotnējā saiste. Tas nozīmē, ka Lieldienas būtu jāsvin svētdienā, kuras seko pirmajam pilnmēnesim pēc Ziemeļu hemisfēras pavasara ekvinoksa. Šis aprēķins nebija saistīts ar jūdu aprēķiniem, bet sekoja Aleksandrijā piekoptajam aprēķinu veidam ar kuru Antiohija līdz šim bija atradusies konflikta situācijā. Antiohijā, lai noteiktu svētdienas svinēšanu, līdz šim bija sekojuši jūdu kalendāram.

Šodienas šķelšanās starp kristīgajiem Rietumiem un Austrumiem šajā jomā ir sekas Austrumu baznīcas atteikumam pieņemt Rietumu vienpusīgo lēmumu pieņemt Gregora kalendāru, tās tradīcijai nekad nesvinēt Pashu agrāk un no atšķirīgā datuma aprēķina veida – pretrunas starp lunāro un solāro ciklu.

Viens no atbalstītākajiem problēmas risinājumiem ir noteikt fiksētu Lieldienu svinēšanas datumu svētdienā, kas sekotu otrajai aprīļa sestdienai – šī diena tiktu izvēlēta visbiežāk, ja Nīkajas koncils būtu vēlējies pieiet problēmas risinājumam ar maksimālu astronomisku precizitāti. Alternatīva – mainīgs datums – varētu tikt fiksēts aprēķinot pavasara ekvinoksu izejot no kāda noteikta ģeogrāfiska punkta, piem. Jeruzalemes.

Trīs augstāk minētajiem konfliktiem attiecībā uz galvenajiem kristiešu svētkiem varētu pievienot vēl vairākas nesaskaņas, kas radušās gadsimtu gaitā:

a) 4. un 5.gadsimtos aleksandrieši un romieši izmantoja dažādas aprēķinu metodes. Augustīns no Hiponas mums pavēstī, ka 387.gadā Gallija Lieldienas svinēja 21.martā, Itālija – 18.aprīlī, bet Aleksandrija 25.aprīlī. Visbeidzot virsroku ņēma aleksandriešu metode.

b) Līdz pat 750.gadam Gallijā pastāvēja neskaidrība par Lieldienu datumu – viņu Paskālais kalendārs tika sastādīts Romā, tomēr tur tika lietots ļoti reti.

c) Atšķirta no barbariskās Eiropas ķeltu baznīca attīstīja pati savu aprēķinu metodi. Tas izraisīja ilgstošu strīdu starp vēlākajiem augustīniešu romāņu misionāriem un Kentas anglosakšiem. Vitbijas sinode 664.gadā pieņēma lēmumu par labu Romai, tāpēc Kenterberijas arhibīskaps Teodors no Tarsas (kurš bija veicis daudz garāku ģeogrāfisko ceļu nekā Irenejs), šo aprēķina veidu sākot ar 669.gadu ieviesa visā Anglijā.

Vēlāk ar savu teologa autoritāti no Ziemeļumbrijas šo lēmumu, kuru ķeltu baznīca turpināja apstrīdēt, atbalstīja Beda Godājamais.

Vai šis ārēji pedantiski tehniskais strīds, kurš aizpildīja tik daudzas lappuses, ir bijis nozīmīgs vai otršķirīgs. Lai tas tiktu uztverts nopietni, Beda Godājamais un Irenejs to pamatotu šiem vārdiem:

‘... lai viņi visi ir viens – kā Tu, Tēvs, esi Manī un Es – Tevī, lai arī viņi ir viens mūšos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis.’ (Jņ 17, 21)

No daudzajiem mūsdienu kristiešiem, kuri apgalvo, ka viņiem personiski ir atklājušies Jēzus, Marija un dažādi svētie, divas kundzes, samērā neatkarīgi viena no otras, ir saistāmas ar šo Lieldienu datuma jautājumu:

Vassula, grieķu pareizticīgā, kas ir dzimusi Ēģiptē un pašlaik kopā ar savu vīru - zviedru luterāni – dzīvo Romā, ar personiskās atklāsmes starpniecību ir piedzīvojusi Kunga vēlmi mūsdienās apvienot Lieldienu svinēšanas datumus. Viņa savu uzstāšanos laikā šīs Dieva ilgas ir arī atklājusi desmitiem tūkstošu kristiešu visā pasaulē.

Mirna Nazūra ir melkītu Romas katoliete, kura dzīvo Damaskā, viņas vīrs ir pareizticīgais un viņiem ir divi bērni. Periodiski, bet jo īpaši tad, kad abi Lieldienu datumi sakrīt, viņa saņem stigmatu žēlastību – šīs mistiskā dāvana daudzkārt ir tikusi dokumentēta gan fotogrāfijās, gan videoierakstos. Līdzās stigmatiem no Mirnas plaukstām kā arī no dažām viņas mājās esošajām ikonām izdalās liels daudzums vistīrākās un smaržīgas olīveļļas, kurai piemīt dziedinošs spēks. Vēsts, kurā viņa dalās ar ticīgajiem visā pasaulē, ir identiska Vassulas vēstij un tā ir saistīta ar Jāņa evaņģēlija 17.nodaļu.

Etiopijā, kur katoļi – gan Romas, gan Austrumu rita pārstāvji – sastāda tikai 0, 5% no visiem kristiešiem, katoļi par piemēru visai pārējai pasaulei ir sākuši ievērot Austrumu Juliāna kalendāra Lieldienu datumus. Somijā ir noticis atgriezeniskais – pareizticīgo minoritāte svin Lieldienas saskaņā ar Rietumu noteikto datumu.

 

 

---