Labvakar!

Nezinu, kādā valodā man vajadzētu jūs uzrunāt… Grieķu? Arābu? Vai varbūt jūs dodat priekšroku franču valodai? Man šķiet, ka vislabākā tomēr būs angļu valoda. Jums vajadzēs mani atbalstīt, jo šīs valodas zināšanas ir samērā nabadzīgas. Labi? Tātad – ja nesaprotat, sakiet, es pāriešu uz arābu valodu.

Vissirsnīgākie sveicieni Damaskā! Es esmu grieķu katoļu Damaskas patriarhāta vikārs un es vēlos jums pastāstīt par kaut ko no Sīrijas baznīcas realitātes. Mūsu zeme ir svēta zeme, jo tajā ir notikuši daudzi Baznīcas koncili. Arī svētais Pāvils ir no Sīrijas. Man ir ļoti jāatvainojas, ka nezināju par jūsu ierašanos Sīrijā, jo mēs noteikti būtu sagatavojuši kaut ko īpaši jums. Šorīt jūs apmeklējāt mūsu katedrāli – es diemžēl tur nebiju, jo man bija jāsvin divi dievkalpojumi citās baznīcās.

Damaskas kopiena nes sevī visu Baznīcas vēsturi. Damaskā ir gan grieķu pareizticīgo, gan grieķu katoļu, gan sīriešu pareizticīgo, gan sīriešu katoļu kopienas. Damaskā ir arī armēņu katoļi, maronīti, Kaldejas protestanti, anglikāņi un latīņu baznīca – Sīrijā ir pārstāvētas visas baznīcas.

Sīrija ir ļoti nozīmīga zeme. Kad mūs apmeklēja Jānis Pāvils II, mēs viņa apmeklējumu nodēvējām par “Sīrija – kristietības aizsākums.” Tas ir ļoti būtiski. Jēzus dzīve aizsākas Jeruzalemē, bet kristietība kā Baznīcas realitāte dzimst Sīrijā pateicoties Ananijam un svētajam Pāvilam – es domāju jūs visi zināt šo fragmentu no Apustuļu darbiem.

Patlaban mūsu dažādo baznīcu vidū ir izveidojusies īsta ekumēniska sadarbība. Sīrijas baznīca ir ļoti ekumēniska.

Man jums ir jāpastāsta noslēpums, kuru jūs, iespējams, nezināt. Mēs kopīgi esam uzcēluši pirmo baznīcu, kura ir paredzēta gan grieķu pareizticīgajiem, gan grieķu katoļiem. Abas Baznīcas ziedoja naudu un ēka ir paredzēta abām Baznīcām. Dumāras svēto Pētera un Pāvila baznīcā dievkalpojumu var svinēt ikviens, kurš to vēlas. Šī baznīca sāka darboties pirms dažiem mēnešiem – tās inaugurācijā piedalījās gan grieķu pareizticīgo, gan grieķu katoļu patriarhs, kā arī visi pārējie Damaskas bīskapi.

Sīrijas valdība ikvienā jaunā pilsētas apbūves kvartālā piešķir divus zemes gabalus no kuriem viens ir paredzēts mošejas, bet otrs – baznīcas celtniecībai. Tas nozīmē, ka baznīcas sadalītībai nav vietas. Zeme nav paredzēta grieķu katoļiem vai pareizticīgajiem, Romas katoļiem, sīriešu rita ticīgajiem vai armēņiem. Zeme ir paredzēta kristiešiem. (aplausi)

Es ierados Damaskā 1992.gadā. Cilvēki man pastāstīja, ka zeme uz kuras patlaban atrodas mošeja, agrāk ir piederējusi Baznīcai. Baznīca to neieguva savā īpašumā, jo mēs esam sašķelti, tāpēc valdība to nolēma atdot musulmaņiem. Tātad musulmaņi ieguva savā īpašumā gan mošejai, gan baznīcai paredzēto zemi. Un tas viss tikai tāpēc, ka neesam vienoti. Tādā veidā mēs pazaudējām daudzas zemes uz kurām vajadzētu atrasties baznīcām.

Es nolēmu, ka man ir kaut kas jādara Damaskas labā. Es devos uz grieķu pareizticīgo Baznīcu un teicu patriarham: “Jūsu svētība, kāpēc mēs zaudējam zemes. Mēs taču kopīgi varētu parakstīt vienošanos un iegūt šīs zemes savā īpašumā.” Patriarhs noteica: “Kāpēc? Mēs taču nevaram uzcelt vienu baznīcu kopā!” Es sacīju: “Varbūt pēc dažiem gadiem mēs to varam izdarīt. Tagad vienkārši nolemsim iegūt zemi savā īpašumā.” Patriarhs Ignācijs piekrita un parakstīja kopīgu vienošanos ar grieķu katoļu patriarhu Maksimosu Hakimu, kurš tagad jau ir aizgājis mūžībā.

Mēs ieguvām īpašumā zemi un varējām uzsākt celtniecību. Grieķu pareizticīgie pateica, ka viņiem nav naudas (smiekli auditorijā) un arī katoļi pateica, ka viņiem nav naudas (vēl lielāki smiekli). Patiesībā visiem bija nauda, tikai visiem bija bail – mēs vēlamies baznīcu, bet negribam upurēties.

Es teicu – labi, man ir vajadzīga vēl viena vēstule. Kopīgi parakstiet vēl vienu vēstuli un es atradīšu naudu Eiropā. Es devos uz Eiropu, savācu gandrīz 300 000$ ziedojumus un uzsāku baznīcas celtniecību.

Ideja pamazām pārtapa realitātē, tomēr tas vēl nebija viss. Es devos pie abiem patriarhiem un teicu, ka baznīca ir gandrīz uzcelta, tomēr tā vēl ir jāpabeidz. Tad abas baznīcas saziedoja līdzvērtīgas summas celtniecības darbu beigšanai. Tagad baznīca ir uzcelta.

Mēs nesvinam dievkalpojumus kopā. Svētdienās ir divi dievkalpojumi – viens katoļu, otrs pareizticīgo, jo abas grieķu kopienas ir vislielākās Damaskas kristiešu kopienas. Ja kādas citas kopienas vēlas svinēt svēto Misi šajā baznīcā, tas ir iespējams. Romas katoļi var izmantot baznīcu, to var darīt pareizticīgie. Tas nozīmē, ka dievkalpojumus varam svinēt vienā vietā un tas ir pirmais solis pretim vienotībai. (Spēcīgi aplausi)

Tas ir ļoti nozīmīgi Lieldienu svētkiem. Sīrijā ir divas Lieldienas un baznīcai tas nav labi, jo mēs neliecinām par Jēzu Kristu. Musulmaņi nesaprot, kāpēc mums ir divas Lieldienas, divas Krustā sišanas¹ un divas Augšāmcelšanās. Mēs neesam nonākuši pie atrisinājuma. Mēs zinām, ka vispiemērotākais risinājums būtu katoļiem svinēt kopā ar pareizticīgajiem, jo pareizticīgie līdz šim ir bijuši neizkustināmi. Mēs ceram, ka kristīgā pasaule tuvākā laikā nonāks pie kāda risinājuma. Varbūt nākamgad mēs varam to uzsākt Dumāras baznīcā. Šogad mēs nolēmām, ka nesvinēsim svētkus divreiz un svinam tos kopā ar pareizticīgajiem (spēcīgi aplausi). Tas nozīmē, ka mums tagad katru gadu svētki ir jāsvin kopā. (Vēlreiz spēcīgi aplausi).

Es ar lielu optimismu veros nākotnē. Sīrija Baznīcas vēstures gaitā ir devusi atrisinājumu daudzām tās problēmām. Tā tas ir bijis gan ariānisma laikā, gan citos problemātiskos jautājumos. Man patīk dēvēt Sīrijas Baznīcu par “tiltu”. Tā ir tilts starp Rietumiem un Austrumiem, jo mēs zinām, ka Baznīca ir vienīgi tad, kad Rietumi un Austrumi ir vienoti.

Mēs esam grieķu katoļi – tas nozīmē, ka esam bizantieši un sirdī – pareizticīgie, tomēr vienlaikus mums ir ļoti svarīga Baznīcas vienotība, tāpēc esam laimīgi, būdami katoļi. Mēs nekad neaizmirstam, ka esam cēlušies no pareizticīgajiem. Tas nozīmē, ka mums ir jāturpina būt pareizticīgajiem katoļu Baznīcā. (Vētraini aplausi).

Es vairs nerunāšu tikai nedaudz pastāstīšu par savu Baznīcu.

Mūs raksturo tas, ka esam arābi, bet vienlaikus esam nevis musulmaņi, bet arābu kristieši. Mēs esam pareizticīgie, kas dzīvo vienotībā ar Romu, esam katoļi, bet nepiederam latīņu ritam. Mēs nekad neaizmirsīsim, ka esam pareizticīgie katoļu Baznīcā.

Paldies.

 

---

 

1 Pēc šiem vārdiem ir grūti nepieminēt 1994.gada 7.decembra vēstījumu:

 “mīli Mani… ļauj savai sirdij būt par Manu smaržu, smaržu, kas pilnībā apvienos Manu Namu, smaržu, kas liks Manam Austrumu dīgstam saukt: “Āmen vēlas, lai piepildās Viņa Apsolījums – Augšāmcēlies Kristus stāv pie mūsu durvīm un Viņa acis ir sāpju pilnas, jo mēs esam divkāršojuši Viņa agoniju, Viņa Krustu un Krustā sišanu;

Svētais stāv pie manām durvīm, brāli, un tāpat, kā Augšāmcelšanās dienas vakarā, kad Viņš parādījās Saviem mācekļiem, Viņš man saka: “Miers lai ir ar tevi; kā Tēvs Mani ir sūtījis, tā Es tevi sūtu; tagad ej un satiec savu brāli – apvienojiet Lieldienu datumus un tad Es jums došu mīlestības dāvanu, kura atjaunos jūsu redzi; Es nevēlos, lai jūs iznīktu paši savā neprātā; Manas skumjas patiešām ir divkāršas, divkārši ir arī Mani vaidi un nopūtas; tagad ej un atvieglo Manas sāpes, brāli; pagodiniet Mani, apvienojot Lieldienu svinību datumus;”