|
1987. gada 28. decembris
(Dažkārt es aizmirstos un uzdrošinos kādu pakritizēt vai nosodīt, vai nodomāju, ka saprotu vairāk par citiem, Dievs nekavējoties man atgādina, ka esmu tikai pelni un putekļi. Šie trīs vārdi mani novieto atpakaļ manā īstajā vietā un es apzinos, ka neesmu nekas, visniecīgākā no Viņa radībām. Daudziem to ir grūti saprast, jo viņi domā, ka Dievs mani ir izvēlējies šo vēstījumu izplatīšanai tāpēc, ka esmu tā cienīga. Patiesībā, izvēloties mani, Viņš ir vēlējies parādīt Savu bezgalīgo žēlsirdību, kādu izjūt pret mums. Viņš ir vēlējies parādīt, ka apveltī ar Savām žēlastībām arī vismazākos no mums. Cik gan DAUDZ vairāk Viņš ir gatavs dot tiem, kuri Viņa acīs ir vērtīgi un cienīgi, ja tikai viņi to ticībā lūdz. Vai neesat ievērojuši, ar kādu pacietību Viņš izturas pret mani? Soda vietā Viņa Mīlestība izlejas pār mani arvien lielākā pārpilnībā. Kā gan Viņa radība spēj Viņu noraidīt? Man gan nevajadzētu neko teikt, jo arī es agrāk esmu piederējusi viņiem! Tagad es saku: mīliet par Dievu tikpat ļoti, cik jūs rūpējieties par savu elpu, jo, zaudējuši spēju elpot, jūs mirsiet. Dievs, iedvešot mūsos Savu Elpu, ir dāvājis mums dzīvību. Viņa Dvesma ir mūsu dzīvība; Dievs ir mūsu Elpa, Viņš ir mūsu Dzīvība.)
ak, Vassula! mans Ābels šoreiz dzīvos; patiesīgums iznīcinās ļaunumu; 1 svētīgi tie, kas izplata Manu Vārdu, svētīgas Manas avis, kas pazīst Manu Balsi, svētīgi ir tie, kas no jauna pabaros Manus jērus; svētīgi tie, kas ir vienkārši savā sirdī, svētīgi tie, kas Garabandāles atzīšanas dienā lūgsies Rožukroni 2 un, nometušies uz ceļiem, sveicinās Manu Māti; svētīgi tie, kas nesīs Manu Miera un Mīlestības vienojošo Krustu; svētīgas ir tās avis, kas atgriežas pie Pētera; svētīgas ir tie, kuri zemojas un seko Manam piemēram; svētīgi ir tie, kas pilda Manu Mīlestības bausli un mīl cits citu, tāpat kā Es jūs esmu mīlējis; svētīgi tie, kas nes Manu liecību un nekļūst par iemeslu piedauzībai; Vassula, manas Dvēseles iemīļotā, tici un paļaujies uz Mani, Es esmu Tavs dievišķais Skolotājs; nekad neapšaubi Manu Vārdu; nāc, tu esi vāja; nāc, atbalsties pret Mani, jo Es esmu tavs Spēks;
Jā, Kungs, Tu man esi vajadzīgs, bez Tevis es neko nespēju.
mīli Mani; ilgojies pēc Manis; esi Manas Debesis; Vassula, patlaban tu upurējies Man, bet drīz, pavisam drīz tu būsi Manā tuvumā;
Es ilgojos pēc šīs dienas.
paliec pie Manis, Es vēlos tev ko lūgt;
Jā, Kungs.
Manis dēļ, Vassula, patiešām, Manis dēļ, vai tu iemācītos Rožukroni? Vassula, sveicini Manu Māti ik brīdi, vai tu to darīsi Manis dēļ, Vassula?
Kungs, man to neviens nekad nav mācījis!
Vassula, vai tiešām tu domā, ka Es to nezinu? Tāpēc arī Es nāku, lai šo lūgšanu iemācītu gan tev, gan visiem pārējiem, kuri to nekad nav dzirdējuši;
Jā, Kungs, es patiešām vēlos to iemācīties, Kungs, palīdzi man!
šādus vārdus Es vēlētos dzirdēt no ikviena, kurš nezina šo lūgšanu: „Jā, Kungs, es vēlos iemācīties, palīdzi man.” Es to iemācīšu ikvienam, kurš vēlēsies; nāc, meitiņ, atpūties Manī; Es tevi nekad nepametīšu;
(Jēzus noteikti sajuta, cik ļoti es ilgojos pēc Viņa un cik ļoti ciešu šajā trimdas zemē. Manī atkal kā vilnis uzbangoja ilgas pēc Dieva, vēlme upurēt sevi Viņam un atteikties no visa. Iekšēji es šaubījos, jo, paliekot šeit, es varētu „pabarot” dažus Viņa jērus – tos, kuri nekad neatsakās no Jaunās Maizes; es varētu būt Viņam patīkama, dažām dvēselēm palīdzot atgriezties. Tomēr iespēja būt pilnībā ar Viņu man šķita patiešām brīnišķīga. Kurš no šiem ceļiem ir labāks?)
1 Šos vārdus varētu saprast arī kā: „Ābels uzvarēs Kainu.”
2 Dievs pravieto šo notikumu.
|
Saraksts pēc alfabēta 
